Piesakās nebanku kredītņēmējs

Latvijā startējusi pirmā savstarpējo aizdevumu platforma ar nosaukumu Mintos.

Savstarpējie aizdevumi aizpilda nišu, ko Latvijā atbrīvo komercbankas. Šādā nozīmē atkārtojas situācija ar nebanku aizdevējiem, kādi Latvijā saradās kā sēnes pēc lietus, tiklīdz bankas pārtrauca kredītu ekspansiju. Aizņemšanās jomā bankas minstinās negatīvu depozītprocentlikmju noteikšanas priekšā. Tagad šīs likmes svārstās ap nulli un pāriet negatīvajās vērtībās atkarībā no tā, kādus konta apkalpošanas pakalpojumus klients izmanto. Šādā situācijā parādās Mintos ar solījumu sarūpēt naudas ienesīgumu līdz 15% gadā. Ieguldījumu drošību garantē nekustamā īpašuma ķīlas.

Ātrās aizdošanas ieviesējs Latvijā ir a/s Mintos līdzdibinātājs un tagad valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šulte. Viņa publiskais starts balstījās uz banku kritizēšanu par milzīgiem administratīvajiem izdevumiem, kuru dēļ bankām jānotur augsti kredītprocenti un kuru dēļ tās nevar maksāt pienācīgus depozītprocentus. Te jāatgādina par Neatkarīgās 20. janvāra numura galveno publikāciju par to, kā pašas bankas samazina savus izdevumus, likvidējot filiāles un cenšoties paturēt tikai virtuālos saskares punktus ar klientiem. Šādā nozīmē Mintos bauda milzīgas priekšrocības attiecībā pret bankām, jo Mintos startē virtuālajā vidē, kur tas jau no sākuma veidots bez liekiem izdevumiem. Tomēr var gadīties, ka dzīve piespiež Mintos uzņemties tos pašus pienākumus un izdevumus, kādi uzlikti bankām.

Patlaban Mintos dzīvo uz vienu miljonu eiro liela starta kapitāla rēķina. No šīs naudas 550 tūkstoši jau izsniegti kredītos, par pārējo tikusi izveidota interneta vietne www.mintos.lv, kurā interesenti var uzzināt par šiem kredītiem un atpirkt no Mintos kreditora tiesības attiecībā pret konkrēto parādnieku. Nākamajā mēnesi Mintos jau sāk pārskaitīt investoram viņa ieguldījumam proporcionālu daļu no kredītņēmēja maksātajiem procentiem un pamatsummas. Minimālais ieguldījums ir 10 eiro, par ko būtu iespējams saņemt apmēram 2–4 eirocentus mēnesī. Tik mazu ieguldījumu laikam gan nav, jo tad visu peļņu noēstu jau minētie administratīvie izdevumi. Pašlaik apmēram 150 investori atpirkuši Mintos ieguldījumus par 70 tūkstošiem eiro un nolīgto peļņu saņem.

Jautājums, kā sistēma darbosies pēc tam, kad sāksies kredītmaksājumu kavēšana. Pērnā gada septembrī savu pirmo kredītu izsniegušais Mintos ar to vēl neesot saskāries. Tas nekādā ziņā nesola, ka Mintos vispār iztiks bez sarunām par kredītu pārstrukturēšanu, tālāk bez ķīlu atņemšanas un realizācijas; šīs darbības apaugs ar tiesu procesiem, prasīs uzturēt nepārtrauktus kontaktus ar valsts iestādēm. Tas summēsies administratīvajos izdevumos, kādus atkarībā no ļoti daudziem faktoriem būs vai nebūs iespējams segt no Mintos komisijas ieņēmumiem par veiksmīgajiem kredītiem. Kredītu atpircējiem jāņem vērā, ka viņi nekļūs par noguldītājiem, kurus likums īpaši sargā, bet par kapitāldaļu īpašniekiem. Pirms kapitāldaļu pirkuma cilvēkiem jānoskaidro, kādus pienākumus pret valsti un līdzīpašniekiem viņiem uzliks šis virtuālais īpašums.