Burtnieku Ausekļa vidusskola ir viena no tām lauku vidusskolām, kurā 10.–12. klasē vairs nav neviena skolēna. Arī nākamgad lielu cerību atvērt 10. klasi nav, jo vairākums šā gada devīto skatās uz pilsētas skolu pusi, kur izglītības izvēles iespējas ir krietni lielākas. Lai gan Burtnieki ir vienīgā vieta Latvijā, kur vidusskolēniem piedāvā apgūt mācību kursu hipoloģijā (zirgkopībā), īpašu interesi tas nav izpelnījies.
Tāpat kā daudzviet citur Latvijā, arī Burtniekos audzēkņu skaits aizvien sarūk. Vēl pirms dažiem gadiem to bija vairāk par 140, vēl pērn turējās virs 100, bet nu pirmoreiz te ir tikai 90 skolēnu. Pamatā šeit mācās vietējie bērni, un cerēt uz ievērojamu papildinājumu no citiem novadiem nevar.
Hipoloģijas programma
Cerīgi uz priekšu neraugās arī skolas direktore Ināra Stepanova, kura pie mācību iestādes stūres stājusies tikai šajā mācību gadā, bet pirms tam te strādājusi par skolotāju un mācību pārzini. «1991. gadā skola ieguva vidusskolas statusu, jo daudzi izteica vēlēšanos te mācīties. Tomēr, tāpat kā šogad, ne vienmēr vidusskolas klases izdevās nokomplektēt. Lielākais konkurents mums ir Valmieras vidusskolas un ģimnāzijas, kuras piedāvā plašākas mācību un interešu izglītības iespējas,» atzīst I. Stepanova, piebilstot, ka arī šeit bērni var dziedāt, dejot, nodarboties ar amatniecību un rokdarbiem. Ir jaunsargu un ugunsdzēsēju pulciņš. Te tiek piedāvāts apgūt hipoloģijas programmu sadarbībā ar Burtnieku zirgaudzētavu, bet, ja vēl pirms astoņiem gadiem interese par to bijusi liela – ar to nodarbojušies divi desmiti audzēkņu, tad pērn un aizpērn vairs tikai četri.
Devītie skatās uz pilsētu
Sūroties nevar – pašvaldība skolu atbalstot, teic skolas direktore. Lūk, 70. gados celtā skolas ēka, kur savulaik bijusi internātskola, tikko nosiltināta. Tiek ļauts izmantot arī otru māju, kurā mācās sākumskolas klases un kur ir izvietota bibliotēka, mūzikas un mājturības kabineti. Visiem skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, ir savs skolas autobuss. Par spīti visiem bonusiem, noturēt bērnus kļūst aizvien grūtāk. Šobrīd gan vēl ir domāts saglabāt vidusskolas statusu – šā posma programma ir akreditēta līdz 2020. gadam. Taču, nenoliedzami, runas vienmēr bijušas par vidusskolas klašu, kurās lielākoties bijuši 6 līdz 7 bērni, turpmāko pastāvēšanu.
Arī 11 šā gada devītie, kurus direktore uzteic kā labus un gudrus audzēkņus, par palikšanu dzimtajā skolā nav entuziastiski – vien pāris būtu gatavi te palikt, bet ar to ir par maz, lai atvērtu 10. klasi. Jā, visiem viņiem skola ir mīļa un pierasta, visi kopā mācījušies jau no pirmās klases, un tomēr – ne. Kāpēc? Puiši atsmaida par iespēju iepazīties ar jaunām meitenēm, taču Madara, Anna, Una un Jana teic: Valmierā ir lielākas iespējas – gan mācību priekšmetu, gan interešu izglītības izvēlē. Daļa jau tagad brauc uz Valmieras mūzikas vai mākslas skolu. Anna un Una, visticamāk, iešot uz Valmieras ģimnāziju, bet Madara un Jana – uz Pārgaujas ģimnāziju, kura piedāvā apgūt dažādas svešvalodas, piemēram, norvēģu, ko Jana ļoti vēlētos iemācīties.
Skolas slēgt neplāno
Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds apgalvo, ka nevienu no pašvaldības pārziņā esošajām trim pamatskolām un vidusskolu nav plānots slēgt: «Esam vienmēr teikuši – pagasts bez skolas ir pagasts bez nākotnes. Skolas ir sakārtotas, vienai no tām pat piebūvējām jaunu sporta zāli. Būtu žēl, ja tās vajadzētu aizvērt.» Strikta līnija, cik lielu skolēnu kritumu pieļaus, neesot novilkta. Tomēr nevarot noliegt – arī Burtnieku novadā skolēnu skaits jau no tā izveides sākuma aizvien sarūk, un arī šajā mācību gadā ir par 15 mazāk nekā iepriekšējā. Tik dramatiska situācija gan vēl neesot, lai pārveidotu pamatskolas par sākumskolām, bet mazāk par simt skolēniem ir gan Matīšos, gan Ēvelē. Arī Rencēnu skolā vēl 1998. gadā bijuši 222 bērni, tagad to ir 86. Tajā pašā laikā pirmsskolas grupas visas esot pārpildītas. Arī skolu pārveidei par filiālēm ekonomiska pamatojuma neesot, un par to pārliecinājies jau kaimiņu novads, tāpēc šeit ar to neeksperimentēšot. Par Burtnieku vidusskolas nākotni spriežot ik gadu, un, iespējams, ja pieņems Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks, ka 10. klasi laukos drīkst atvērt ar ne mazāk kā 14 skolēniem, būs jāizlemj, vai saglabāt vidusskolas posmu. Jo jāņem vērā, ka jau tā vairāk nekā puse pašvaldības budžeta tiek tērēta izglītības vajadzībām un, ja izdevumi šajā sektorā vēl vairāk pieaugs, var rasties grūtības ar citu vietvaras funkciju nodrošināšanu.