Raunas iedzīvotāju parakstus pieņems zināšanai
Visvairāk man sāp tas, ka runājam, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, lai Latvijas lauki nepaliktu tukši, bet ar darbiem parādām pilnīgi pretējo, Neatkarīgajai saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe.
1260 Raunas novada iedzīvotāji parakstījušies pret valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme filiāles Rauna slēgšanu, tomēr šis nozīmīgais iedzīvotāju viedoklis netiks ņemts vērā, jo lēmums par pansionāta slēgšanu esot negrozāms, uzsver Labklājības ministrijā (LM).
Neatkarīgā rakstīja, ka LM pieņēmusi lēmumu slēgt divus pansionātus (tā sauktās filiāles) – Kauguri un Rauna, kuros dzīvo cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, jo pansionāti neatbilst prasībām, kādās cilvēkiem ar invaliditāti jādzīvo.
Kāpēc uzzinām pēdējie?
«Esam vienmēr sekojuši līdzi aprūpes centra Rauna darbībai un, izskanot baumām par pansionātu slēgšanu, arī pagājušā gada martā lūdzām Labklājības ministrijai informāciju, kādi ir tās plāni attiecībā uz Raunu,» stāsta E. Zurģe. «Atbildēja, ka nekādu konkrētu plānu nav. Tiek strādāts pie deinstitucionalizācijas procesa (pasākumi, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti dzīvi sabiedrībā – aut.) un konkrēti lēmumi būs 2015. gada nogalē. Ar šādu domu mēs arī dzīvojām, līdz 9. janvārī no TV uzzinājām, ka ir pieņemts lēmums par Raunas slēgšanu šāgada maijā.» Šī ziņa novadu vairāk nekā nepatīkami pārsteidza, jo tas nozīmē ļoti daudz – gan cilvēku, gan finansiālajā ziņā.
«Tā nav normāla komunikācija starp iestādēm un pašvaldību – tik svarīgs jautājums jāuzzina no televīzijas. Otrkārt, šos cilvēkus, kuri dzīvo pansionātā, pārvest nav tas pats, kas pārvest mēbeles vai pārstādīt kokus,» saka E. Zurģe. «Saprotams, mūs uztrauc arī tas, ka 46 cilvēki zaudēs darbu. Un ziņa, kas sākotnēji izskanēja par to, ka viņiem piedāvās darbu Rīgā, ir vairāk nekā absurda, jo mēs zinām atlīdzību šajā jomā un redzam, kāds ir attālums no Raunas līdz Rīgai…» Novada vadība uzskata, ka pirms pansionāta slēgšanas vajadzēja izvērtēt visus riskus un padomāt, vai labāk cilvēkiem – gan darbiniekiem, gan iemītniekiem, gan citiem novadā – nebūtu sākotnēji izstrādāt plānu, kā attīstīt šos alternatīvos pakalpojumus un tad aizslēgt pansionātu. «Mēs plānojam attīstīt sociālos pakalpojumus novadā, taču valstī vēl nav ne regulējuma, ne skaidrības, kāda tad tā deinstitucionalizācija būs, tāpēc absurdi ir iznīcināt to, kas ir, lai vēlāk sāktu tukšā vietā,» saka E. Zurģe.
Pieņems zināšanai
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme Neatkarīgajai uzsver, ka lēmums par centra Rauna slēgšanu un iemītnieku pārcelšanos uz Ezerkrastiem ir pieņemts un ir neatgriezenisks. Līdz ar to pēc būtības tā ir arī atbilde visiem Raunas novada iedzīvotājiem, kuri parakstījušies pret pansionāta slēgšanu. Ministrija «pieņems šo iedzīvotāju vēstuli zināšanai».
Kāpēc Labklājības ministrija vilcinājās ar lēmuma par pansionāta slēgšanu paziņošanu pašvaldībai, kuras 46 iedzīvotāji strādā šajā iestādē un kuriem, visticamāk, darbs būs jāzaudē? Izrādās, lēmums par konkrētās filiāles Rauna slēgšanu bijis zināms jau pagājušā gadā un arī brīdī, kad Raunas novada dome rakstījusi ministrijai un taujājusi informāciju par valsts finansētā aprūpes centra nākotni. «Jā, visticamāk, vajadzēja pateikt tieši, ka Raunu plānojam slēgt…» tagad saka I. Jaunzeme. Taču vēstulē pašvaldībai valsts plāni tika ietērpti maigākos vārdos – proti, tiks vērtēta centra pastāvēšanas nākotne. Uz jautājumu, kāpēc pašvaldībai konkrēti nevarēja darīt zināmu, ka centru plānots slēgt, un sagatavot darbiniekus, iemītniekus un pašvaldību šai reformai, informēt par iespējām veidot citus sociālos pakalpojumus, valsts sekretāre atbild: «Tas neko nebūtu mainījis, un mums arī tad vēl nebija zināms, vai un kāds finansējums būs no Eiropas alternatīvo sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībās. Tagad tas ir zināms, un sarunā ar novada vadību mēs teicām, ka nākamgad arī pašvaldība varēs pieteikties ar projektiem, lai Raunā veidotu alternatīvus sociālos pakalpojumus, piemēram, sociālos uzņēmumus, grupu dzīvokļus cilvēkiem ar invaliditāti, kuri varēs dzīvot ārpus pansionātiem. Rauna un līdzīgi centri ir tieši tādi, kuri atbilst šo jauno pakalpojumu izveidei.» Kopumā pašvaldībām šim mērķim būs pieejami 47 miljoni eiro.
Paliks bez darba
Atšķirībā no Raunas pašvaldības LM par problēmu neuzskata faktu, ka 46 cilvēki, likvidējot pansionātu, paliks bez darba, kas nelielam novadam ir liels skaits bezdarbnieku. «Piedāvājam darbu citās iestādēs – Ropažos, Allažos, Rīgā, jo novērtējam Raunas darbinieku profesionalitāti. Vēl arī pieļaujam, ka gadījumā, ja pašvaldība attīstīs citus pakalpojumus esošā pansionāta vietā, darbs būs. Var arī pārkvalificēties. Problēma šajā situācijā ir tāda, ka visu laiku bijusi paļaušanās uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem…» situāciju vērtē I. Jaunzeme.
Piedāvājumu aprūpētājiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem doties strādāt uz Rīgu vai tās tuvumā esošajiem pansionātiem darbinieki, kā arī novada iedzīvotāji sauc par ņirgāšanos un izsmieklu. «Vai valsts gatava maksāt šiem sociālajiem aprūpētājiem vairāk nekā minimālā alga, ko visu tad varēs ieguldīt ceļa izdevumos, lai strādātu Rīgā?» jautā raunēnieši.