Nav pamata spekulācijām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu dāvinājumiem, jo to attiecinās tikai konkrētiem gadījumiem, piemēram, kad tiek sniegti nekustamā īpašuma vai ievērojamu naudas summu dāvinājumi trešajām personām, skaidrojis finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Saskaņā ar likumu par IIN, sākot ar šā gada 1.janvāri, lai noteiktu, vai dāvinājums no fiziskas personas ir apliekams ar IIN, jāņem vērā dāvinātāja radniecības pakāpe ar dāvanas saņēmēju, t.i., ja fizisko personu - dāvinātāju ar dāvanas saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (piemēram, mātes vai tēva brālis vai māsa, pašas fiziskās personas brāļa vai māsas bērni u.tml.) Civillikuma izpratnē, tad saņemtās dāvanas no šīm personām netiek apliktas ar IIN.
Savukārt no citām fiziskajām personām saņemtās dāvanas ar IIN apliek, ja no vienas fiziskas personas taksācijas gadā saņemto dāvanu vērtība ir virs 1000 latiem. Turklāt ar IIN tiks aplikta tikai pārsnieguma summa no katras personas dāvinājuma taksācijas gada laikā.
"Šāda regulējuma trūkums līdz šim ir novests līdz pat absurdam, jo uz atlīdzības bāzes darījumu attiecības tika raksturotas kā dāvinājums. Izmaiņas likumā paredz sakārtot gadījumus, kad trešās personas sniedz atlīdzību, nemaksājot nodokļus par konkrēto pakalpojumu vai preču saņemšanu, un kuru attiecības raksturo naudas atlīdzība vai komerciāla darbība. Tāpēc šādu absurdu gadījumu novēršanas mehānisms būs attiecināms tikai uz konkrētiem gadījumiem, kad tiek sniegti, piemēram, nekustamā īpašuma vai ievērojamu naudas summu dāvinājumi trešajām personām," skaidro Repše.
Personai, saņemot dāvinājumu no citām personām, kas vērtīgāks par 1000 latiem, līdz taksācijas gadam 1.aprīlim ir jāsniedz gada ienākumu deklarācija un jāiemaksā aprēķinātais IIN Valsts ieņēmumu dienesta (VID) norādītajā kontā. Nodokļa maksātājam ir pašam jānovērtē dāvinājumu vērtība. No dāvinājumu aplikšanas ar nodokli šā gada valsts budžetā plānots nodrošināt 3,1 miljonu latu ieņēmumus.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis informēja, ka lielākajai daļai iedzīvotāju nav pamata uztraukties, jo dāvinājumi, ko viņi saņem nepārsniedz likumā noteikto apjomu. Tāpēc viņiem nav jāveic dāvanu uzskaitījums vai reģistrācija, ja savstarpēji tiek pasniegtas dāvanas saprotamā veidā un apjomā.
Savukārt, ja VID konstatēs, ka personas dzīvesveids neatbilst tās oficiālajiem ienākumiem, jo būs saņemti dāvinājumā, piemēram, nekustamie īpašumi vai ievērojamas naudas summas, tad būs likumīgs pamats vērsties pret ļaunprātīgiem gadījumiem un piedzīt nesamaksāto nodokli, informēja Jarockis.