Salaspils kodolreaktorā visi vides draudi joprojām nav novērsti

© f64

Lai gan pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā veikti neatliekami darbi, lai novērstu radioaktīvā ūdens noplūšanu vidē no Salaspils kodolreaktora tvertnes, tomēr draudi videi joprojām saglabājas.

Latvijas Universitātes (LU) prorektors Indriķis Muižnieks šodien medijiem atklāja, ka pagājušā gada decembrī, pārsūknējot vienu no radioaktīvā ūdens tvertnēm, atklājies, ka tā ir caura un notiek ūdens noplūde. Ja sākotnēji radioaktīvais ūdens tikai no vienas tvertnes pārsūknēts dubultajās mucās, ir pieņemts lēmums arī otras tvertnes ūdeni pārsūknēt uz dubultsienu mucām un uzglabāt turpat reaktorā.

Tomēr joprojām potenciālus draudus rada galvenā bāka, kas ir veidota no mazāk kvalitatīva materiāla. Līdz ar to kodolreaktora uzturētājiem pastāv bažas, ka arī no šīs bākas var rasties noplūde. Tās rezultātā var tikt piesārņota apkārtējā vide, kā arī var paaugstināties radiācijas līmenis līdz bīstamai pakāpei.

"Šī gada sākumā paveiktais ir novērsis šī brīža riskus, bet nav atrisinājis problēmu," teica Muižnieks.

Ir aprēķināts, ka šogad kodolreaktora uzturēšanai un remontdarbiem nepieciešami 285 000 eiro, bet turpmākajos divos gados - 200 000 katru gadu.

Tomēr labākais risinājums būtu objekta demontāža, kas izmaksātu aptuveni 5,5 miljonus eiro. Lai gan nepieciešamie līdzekļi ir apjomīgi, Muižnieks uzskata, ka šāda investīcija būs mērķtiecīgāka, nekā objektu uzturēt un pastāvīgi baidīties, ka atkal kaut kas var notikt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola informēja, ka ministrija arī kā labāko risinājumu redz objekta demontāžu, taču līdzekļi ir ļoti apjomīgi. Patlaban tiek gatavots informatīvais ziņojums par situāciju kodolreaktorā, ko 2.februārī skatīt Ministru kabineta sēdē.

VARAM patlaban izvērtē dažādus citus finansējuma avotus kodolreaktora demontāžai. Patlaban svarīgākais esot novērst potenciālos draudus, lai novērstu potenciālu radioaktīvā ūdens noplūšanu. Viens no iespējamiem finansējuma avotiem varētu būt Šveices finansējums, tomēr tur esot skaidrs, ka tādā gadījumā līdzekļus nebūs iespējams saņemt ātrāk par 2017.gadu.

Ziņojumā plānots iekļaut arī ilgtermiņa un īstermiņa risinājumus, savukārt LU ir pieprasīti precīzi aprēķini par to, kā veidojas kodolreaktora uzturēšanas izmaksas. Ozola pauda cerību, ka 2.februāra sēdē tiks pieņemts konkrēts lēmums par objekta turpmāko nākotni.

Kā ziņots, pēc vienas no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnes iztukšošanas darbiem 13. un 14.decembrī tajā starp tērauda un dzelzsbetona sienām uzkrājies ūdens, kurā konstatēts tritija līmeņa pieaugums, taču tas neesot bīstams.

Valdība jau pagājušā gada nogalē neatliekamiem darbiem Salaspils kodolreaktorā piešķīra 118 891 eiro. Līdzekļi bija vajadzīgi, lai salabotu abas ārējās radioaktīvā ūdens tvertnes.