Saeimas komisija: Latgalē nevalda šķeltniecisks noskaņojums

© wiki

Apgalvojums, ka Latgalē valda šķeltniecisks noskaņojums, nav patiess, raksturojot Latgales pašvaldībās gūtos iespaidus, uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).

"Tiekoties ar Latgales novadu iedzīvotājiem un apspriežot sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājumus, saruna parasti ievirzās ekonomiska rakstura aktualitāšu gultnē," atzīst komisijas priekšsēdētājs un akcentē, ka cilvēki kopumā ir norūpējušies, jo grūti atrast darbu un trūkst iztikas līdzekļu.

Savukārt, tiekoties ar krievu tautības iedzīvotājiem, deputāti guvuši pārliecību, ka atsevišķos medijos nepamatoti tiek kultivēta šo iedzīvotāju nelojalitāte Latvijas valstij, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā. "Šie cilvēki pārsvarā sevi pozicionē kā Latvijas patriotus un uzskata, ka runas par Latgales atdalīšanu no pārējās valsts teritorijas ir vērtējamas kā provokācija," pauž Latkovskis.

Deputāti Daugavpilī tikās arī ar vietējo mediju pārstāvjiem. "Pārrunājot situāciju Latgales reģionā mediju jomā, izkristalizējās vajadzība pēc kvalitatīva sabiedriskā medija, kura mērķauditorija būtu tieši krievu valodā runājošie novada iedzīvotāji," sarunas rezultātu raksturo komisijas priekšsēdētājs.

Latgalē komisijas deputāti tikās ar Krāslavas Varavīksnes vidusskolas skolēniem un skolotājiem. "Šī skola ir izcils pozitīvas integrācijas piemērs - lai arī mācības skolā ir krievu valodā, skolēni ļoti labi runā latviski, tajā jūtams patriotisms gan pret Latgali, gan Latviju," pauž Latkovskis.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 15.janvārī un 16.janvārī apmeklēja Latgales pašvaldības Daugavpilī, Krāslavā, kā arī novadus pierobežā. Latgales pusē deputāti tiekas arī ar Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes amatpersonām un vietējo mediju un tūrisma nozares pārstāvjiem.

Latvijā

Kāpēc Latvijā joprojām ir padomju režīmu un Krieviju slavinoši ielu nosaukumi? Šādu jautājumu uzdod Publiskās atmiņas centrs. Tā vēsturnieki uzsver, ka jau teju trīs gadus aicina pašvaldības pārdēvēt ielas, taču to izdarījušas vien dažas. Turklāt trīs Latvijas pilsētās joprojām ir Maskavas iela, un, kā noskaidroja 360TV ziņas “Ziņneši”, divās pavisam noteikti uz palikšanu.