Mājokļu cenu izmaiņas iekļaujas visa 2014. gada kopējās noskaņās: izaugsmes inerce pāriet neziņas drebuļos.
Mājokļu cenu izmaiņu amplitūda Latvijā kopš 21. gadsimta sākuma parāda šejienes dzīvi hipertrofētā veidā: vispirms uz augšu straujāk par pārējiem tautsaimniecības rādītājiem un tad uz leju dziļāk par iekšzemes kopprodukta kritumu, kam sekoja prognozējams atsitiens un cenu augšupeja.
Mājokļu cenu izmaiņu jēga skaidri un gaiši parādās, diemžēl tikai lūkojoties pagātnē. Uz tagadni un nākotni šāda skaidrība neattiecas. Vairāku gadu garumā fiksētā cenu augšupeja 2014. gada pēdējos mēnešos mitējusies, bet nav saprotams, ko tas nozīmē. Tikai pēc gada un vēl ilgāka laika redzēsim, vai 2014. gada beigās noticis ilglaicīgs pavērsiens uz cenu pazemināšanos, vai arī pēdējie 2014. gada mēneši būs palikuši tikai kā punktiņu izkliede ap kopējo cenu pieauguma līniju. Šo nenoteiktību pasvītro nekustamā īpašuma tirgus lielāko starpnieku dažādās versijas, kas ar cenām noticis tieši decembrī: tās kāpušas, kritušas, palikušas uz vietas. Grafikos attēlotas cenas Rīgas standartapbūves dzīvokļiem, kuru aprite dod lielāko daļu no kopējā mājokļu darījumu skaita ne vien Rīgā, bet visā Latvijā. Citos darījumu segmentos, dalot tos pēc mājokļu tipiem un teritorijām ārpus Rīgas, darījumu skaits ir mazs un katrs darījums izriet no tik specifiskiem nosacījumiem, ka vidējā cena darījumus neraksturo.
Mākleru sniegtajos gada nogales situācijas aprakstos sakrita atzinumi, ka tirgus ir reaģējis gan uz ārzemniekiem domāto uzturēšanās atļauju pārdošanas kraso ierobežošanu, gan uz vietējiem vēlētājiem adresētajiem solījumiem atbrīvot hipotekāros parādniekus no viņu parādiem. Kā zināms, šīs idejas ir jau ietērptas likumu normās, bet cilvēkiem ir diametrāli pretējas gaidas un prognozes, kas ar šīm normām notiks tālāk. Līdz ar to arī mājokļu iespējamo pircēju, pārdevēju, banku u.c. darījumu veikšanā iesaistīto personāžu reakcijas vienā un tajā pašā situācijā ir dažādas, bet biežākā reakcija ir nogaidīšana.