Tā dēvētais Ventspils amatpersonu kriminālprocess ir sekas politiķu un uzņēmēju savstarpējiem civiltiesiskiem strīdiem, kas radās privatizācijas procesā. Daudzas augstākās valsts amatpersonas šos strīdus vēlējās risināt ar prokuroru palīdzību, un viņu vēlmēm divtūkstošo gadu sākumā Ģenerālprokuratūras vadība nespēja pretoties. Tagad ģenerālprokurora goda lieta būtu iesniegt tiesai rakstu par atteikšanos no šīm apsūdzībām – intervijā Neatkarīgajai pauda bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors Guntis Akmeņkalns.
- Kāda ir pierādījumu pārbaudes jēga kriminālprocesā?
- Tiesas sēdē vēlreiz jāpārbauda liecinieku sniegtās liecības un krimināllietai pievienotie dokumenti, lai nerastos kļūdas lēmumu pieņemšanā. Pierādījumu pārbaude ir ļoti svarīga, un tās svarīgums jāsaprot tiesnešiem, kuri šo lietu skata, jo tieši viņu priekšā jau šie pierādījumi tiek pārbaudīti, un viņiem, pamatojoties uz šiem pierādījumiem, būs jāpieņem lēmums.
- Ja pamanīta kļūda rakstveida pierādījumos, kurā tiesvedības stadijā tā tiesai jāceļ gaismā?
- Rakstveida pierādījumu pārbaudes gaitā abas puses pauž savu viedokli par pierādījumu. Ja kāda puse nepiekrīt pierādījumam, tad tiesas sēdē par to tiek runāts un tiesnešiem tiek norādīts, ka pierādījums nekalpo kā pierādījums vai arī tas ir iegūts nelikumīgi, vai arī pierāda pilnīgi pretējo. Kriminālprocesa pamatā jau ir pierādījumi un to pārbaude. Vai nu ir pierādījumi, kuri ļauj atzīt personu par vainīgu, vai arī to nav. Ekonomiska rakstura kriminālprocesos lielāka nozīme ir rakstveida pierādījumiem.
- Mēs sekojam tā dēvētajam Lemberga kriminālprocesam un redzam, ka tur pierādījumu pārbaude tiek ļoti ierobežota. Kā jūs vērtējat t.s. Lemberga lietu?
- Būdams jurists, ar profesionālu interesi sekoju līdzi šim procesam, balstoties uz informāciju, ko sniedz mediji. Tagad jau pat aklajiem kļūst skaidrs, ka šis kriminālprocess beigsies ne ar ko. Šo procesu beigu beigās piemeklēs tāds pats liktenis, kāds piemeklēja tā saucamo Grinbergu lietu.
Arī šajā krimināllietā prokurori nav nodalījuši, kad Aivars Lembergs darbojies kā amatpersona, kad kā Ventspils domes priekšsēdētājs, kad kā Ventspils domes deputāts, kad kā uzņēmējs un kad viņš ir darbojies kā privātpersona. Ceru, ka tiesa to izdarīs. Ja šīs lietas tiek skaidri nošķirtas, tad top skaidra kopējā aina. Apsūdzības problēma ir tāda, ka viņiem viss ir samests vienā katlā. Šis juceklis bija redzams arī t.s. Grinbergu lietā. Kad tiesa visu salika pa plauktiņiem, izrādījās, ka no amata noziegumiem nekas pāri nav palicis un arī no citiem noziegumiem nekas pāri nepalika - apsūdzētais tika pilnībā attaisnots.
Otrkārt, visas apsūdzībā pieminētās apsūdzēto darbības ir jāvērtē atbilstoši tā laika spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Notikumi, par kuriem ir runa t.s. Lemberga krimināllietā, risinājās laikā, kad nedz amatpersonām, nedz privātpersonām nebija liegts veikt uzņēmējdarbību ārzonās. Nevienam nekur nebija jāuzrāda, ir vai nav viņš patiesā labuma guvējs. Tikai tagad likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā parādās prasība amatpersonām deklarēties kā patiesā labuma guvējiem.
- No šā gada 1. janvāra.
- Jā. Es ceru, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, redzot, kā norisinās šīs krimināllietas iztiesāšana, un zinot šīs krimināllietas aizkulises, tostarp, kā sākās šīs krimināllietas izmeklēšana, kā tā turpinājās, pats iestāsies šajā kriminālprocesā un iesniegs tiesā rakstu par atteikšanos no apsūdzībām.
- Vai tad ģenerālprokuroram ir tādas tiesības?
- Jā. Viņam tikai jāiestājas kriminālprocesā, un tad viņš var atteikties no apsūdzības.
- Ko nozīmē - «iestāties procesā»?
- Šobrīd apsūdzību uztur četri prokurori. Viņi var turpināt uzturēt apsūdzību un var atteikties no apsūdzības uzturēšanas. Ja pašreizējie apsūdzības uzturētāji atteiktos no apsūdzības, tad tiesai būtu jāizsludina pārtraukums, jāraksta vēstule ģenerālprokuroram, ka prokurori šajā lietā ir atteikušies no apsūdzības, un jāgaida, ko atbildēs ģenerālprokurors. Tādi gadījumi mēdz būt.
Lai šo procedūru saīsinātu, vienkāršāk ģenerālprokuroram iesaistīties kriminālprocesā kā prokuroram, aizstāt pašreizējos valsts apsūdzības uzturētājus un iesniegt tiesā rakstu, ka viņš atsakās no apsūdzības. Šis būtu taisnīgākais un godīgākais risinājums šim kriminālprocesam, precīzāk, kauna procesam. Šī lieta, domāju, nevainagosies ar apsūdzības panākumiem un mūs gaida kārtējais kauna traips visai tiesībsargājošajai sistēmai.
- Diezin vai visi aplaudētu šādam lēmumam.
- Iespējams, ka visi neaplaudētu, bet ir vēl viens apstāklis, kādēļ jāatsakās no šīs apsūdzības. Kriminālprocesa likums skaidri nosaka, ka krimināltiesiskās attiecības jānoregulē saprātīgos termiņos. Tas nozīmē, ka nevar cilvēkus vienā instancē tiesāt sešus gadus. Tie, kuri seko šim procesam, zina, ka ne jau apsūdzēto vainas dēļ tas ir izstiepies tik garš. Tas ir noticis tiesas un prokuroru vainas dēļ. Tiesa 2009. gadā sāka lietu skatīt, tad pēc kāda laika likumdošanas izmaiņu dēļ šo lietu nācās sākt skatīt no jauna, jo nomainījās tiesas sastāvs. Savukārt prokurori par lieciniekiem pieaicinājuši ļoti daudzas tādas personas, kuras par faktiem neko nevar liecināt. Mēnešiem tiek pratināti cilvēki, kuri par lietas apstākļiem neko nevar pateikt, jo neko nezina. Labākajā gadījumā var pateikt tikai to, kā viņi vērtē apsūdzēto personu. Bet viņu simpātijas vai antipātijas pret Lembergu nav arguments, lai izšķirtu personas vainu. Plus neiztulkotie lietas materiāli, papīru kalni, kuri vispār uz lietu neattiecas, bet ir jāvērtē utt.
Un arī pēc būtības. Es, piemēram, apsūdzēto personu darbībās kriminālsodāmus nodarījumus nesaskatu. Labākajā gadījumā te var runāt par cilviltiesisko atbildību.
- Jūsu bijušie kolēģi gan ir pretējās domās un joprojām kareivīgi uztur apsūdzību.
- Nezinu, ko domā prokurori, kuri sešus gadus ērti sēž šajā procesā. Tā vien šķiet, ka dažs no prokuroriem jau ir ar personisku naidu pret apsūdzētajiem, kas nu neiet nekādos rāmjos. Ne vienmēr cilvēks, kaut viņš prokurors, spēj atzīt savas kļūdas. Šis varētu būt tas gadījums, kad prokurori saka: «Mēs paliekam pie sava, lai lemj tiesa!» Tā taču ir vieglāk nekā rūpīgi ieklausīties visā, ko saka otra puse, būt objektīviem un kritiskiem pret sevi. Ja tiesa apsūdzētos attaisnos, tad prokurori, kā tas nereti notiek, varēs teikt, ka tiesa kaut ko nav līdz galam sapratusi. Es domāju, ka Kalnmeiers ir informēts par norisēm kriminālprocesā, ka viņš labāk nekā es zina visas šīs izmeklēšanas aizkulisēs, tostarp, kādi politiķi un valsts amatpersonas dīdījās un dīdās ap šo kriminālprocesu un būs tie īstenie patiesā labuma guvēji, ja apsūdzība uzvarēs. Ceru, ka ģenerālprokuroram pietiks mugurkaula, lai izdarītu visu, ko no viņa prasa likums un arī godaprāts. Ja ģenerālprokuroram nav kādas blakus intereses šo procesu turpināt, viņš rīkotos saprātīgi, ja atteiktos no apsūdzības. Šis kriminālprocess ir tik netīrs, neveiksmīgs, ka vienīgais labākais veids, kā to izbeigt, ir atteikties no apsūdzībām - tas būs ētiski, likumīgi un pareizi, tas pakalpotu visai Latvijai.
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA