Saeimā plāno atsākt diskusiju par ebreju īpašumiem

Tuvākajās nedēļās Ārlietu ministrija Saeimai nodos likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju, kas it kā esot Latvijas pateicība par NATO klātbūtni valstī, šodien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Atklāti neviens politiķis to nav pateicis, taču visās sarunās, kas skar Latvijas dalību NATO un mūsu valsts ģeopolitiskos aspektus, esot skarta arī ebreju īpašumu lieta, sacīja vairāki politiķi, kuri nevēlējās publiskot uzvārdus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neslēpa, ka tuvākajās nedēļās Saeimā tiks iesniegts ministrijas sagatavotais likumprojekts par dažu ēku nodošanu Ebreju draudžu un kopienu īpašumā, kas ebreju organizācijām un biedrībām piederēja pirms Otrā pasaules kara.

"Šeit nav runas par naudas kompensāciju, bet gan ebreju biedrību vēsturisko ēku atdošanu," uzsvēra ārlietu ministrs. Par šā jautājuma politisko un juridisko pusi notikušas apspriedes Saeimas "Vienotības" frakcijā, un ir plānots, ka atbildīgā par šā likumprojekta likteni būs Ārlietu komisija.

Saeimas deputāti lems par piecu īpašumu atdošanu Ebreju draudžu un kopienu padomei - par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola, un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25', Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā, Kandavā.

Komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, ka ebreju īpašumu lieta ir kļuvusi par starptautisku jautājumu. Komisijas priekšsēdētājs 26.janvārī dosies uz Prāgu, lai piedalītos holokausta upuru piemiņas pasākumā. Arī Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm ir parakstījusi Terezina deklarāciju, kur cita starpā ir solīts atdot ebreju organizācijām un biedrībām to vēsturiskos īpašumus. "Tas ir morāls arguments, kuru Latvija nedrīkst ignorēt," atzina Kalniņš.

Latvijā ir viesojies ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, ar kuru ticies gan ārlietu ministrs, gan deputāts Kalniņš, gan arī toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Deividsons norādījis, ka speciāla likuma pieņemšana būtu saprātīgs risinājums un ka esot tāda īpašumu daļa, kuras atdošana ebrejiem neko nemaksās - esot vienkārši jāpārraksta īpašums uz kopienas vārda.

Lai likumprojektu nodotu parlamentam, ir nepieciešams arī divu pašvaldību - Kandavas un Jūrmalas - lēmums, jo tur atrodas sinagogas, kuras Ebreju draudžu un kopienu padome lūdz savā īpašumā. Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts pastāstīja, ka Kandavas centrā uzbūvētā sinagoga ir ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, taču netiekot apsaimniekota, jo ik pa laikam aktualizējas ebreju īpašumu restitūcijas jautājums.

Bijusi iecere ēku pārbūvēt, lai tur iekārtotu bibliotēku, izstāžu zāli vai jaunatnes centru, taču pašvaldība nevēlas ieguldīt savu naudu īpašumā, kura nākotne ir neskaidra. Nākamnedēļ domes sēdē lemšot par sinagogas atdošanu ebreju kopienai. Lēmums, visticamāk, būšot pozitīvs, jo vietējā vara ir ieinteresēta, lai pilsētas centrā uzbūvētā sinagoga beidzot tiktu sakārtota.

Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko nevēlējās komentēt no jauna uzvirmojušo restitūcijas lietu, kamēr Saeimā nav iesniegts likumprojekts un kamēr viņam nav zināms šā dokumenta projekta saturs, sacīja padomes izpilddirektore Gita Umanovska.