Saeima rīt sanāks uz pirmo sēdi šī gada ziemas sesijā
Saeima ceturtdien, 15.janvārī, sanāks uz pirmo sēdi 2015.gada ziemas sesijā, kurā plānots izskatīt 28 darba kārtības jautājumus.
Saeima lems par vairāku Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. To vidū likumprojektu pakete, lai normatīvajā regulējumā ieviestu direktīvas prasības par noguldījumu garantiju sistēmām, kā arī lai efektīvi risinātu nestabilu vai maksātnespējīgu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību problēmas.
Tāpat Saeima lems, vai nodot komisijām grozījumus piecos likumos, kas saistīti ar Iekšējās drošības biroja izveidi, no Valsts policijas to nododot iekšlietu ministra pārraudzībā.
Darba kārtībā nodošanai komisijām ir arī deputātu rosināti grozījumi likumā, kas paredz iespēju parakstu vākšanā izmantot tiešsaistes sistēmu, kā arī saglabāt līdzšinējo slieksni – 30 000 parakstus, kas nepieciešami tautas nobalsošanas ierosināšanai.
Saeima lems arī, vai nodot komisijām deputātu sagatavotos grozījumus Satversmē un Valsts prezidenta ievelēšanas likumā, ar kuriem piedāvāta atklāta Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūra.
Tāpat Saeimā valdība iesniegusi grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai precīzi nodalītu nodokli administrējošo iestāžu kompetences, kā arī mazinātu administratīvo slogu.
Vēl deputāti lems par Krimināllikuma grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, ar kuriem paredzēts mainīt noziedzīga nodarījuma vainas formas noteikšanas līdzšinējo kārtību.
Nodošanai izskatīšanai komisijās valdība Saeimā iesniegusi arī grozījumus četros likumos, kas paredz līdz šī gada 1.jūlijam atlikt notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešanu.
Otrajā lasījumā Saeima rītdien skatīs grozījumus Militārā dienesta likumā, kas saistīti ar karavīru karjeras plānošanu, dienesta ilgumu un apmācību.
Tāpat deputāti skatīs otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Informācijas tehnoloģiju drošības likumā. Grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabinets varētu izstrādāt noteikumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības prasībām valsts un pašvaldību iestādēs.