Par slepkavību aizturētajam policista dēlam neadekvāta uzvedība
Pagājušās nedēļas nogalē notikusī jaunietes slepkavība Rēzeknē ir īpaši šokējoša, jo, kā izrādās, viens no iespējamiem varmākām ir nepilngadīgais, kura tēvs strādāja policijā. Viņa darbabiedri ne reizi vien notušējuši un noklusējuši kolēģa atvases konfliktus ar likumu. Arī pērn skolotāja Antona Rancāna piekaušana beidzās vien ar nosacītu sodu.
Rancāna meita Gundega, kas strādā vienā skolā ar tēvu, raksturo Edgaru kā agresīvu un sarežģītu audzēkni, kādu otru savā 23 gadu ilgajā pedagoģes darba mūžā neesot satikusi. Prātā nenācis, ka jelkāds skolnieks spētu ko tādu izdarīt – piekaut vecāku cilvēku!
Pats A. Rancāns atceras, ka tas bijis aprīlī, kad kāds 12. klases skolēns veidojis savu diplomdarbu – gatavojis sētiņu puķudobei, bet skolotājs palīdzējis viņam ar padomu. Edgars arī turpat grozījies apkārt, solīdamies izbradāt dobi un citādi kaitinādams pedagogu, kas sākotnēji nelicies ne zinis. Cits zēna draugs situāciju ar mobilo filmējis. Kad puika tomēr grasījies kāpt dobē, skolotājs viņu aiz kapuces pavilcis malā, uz ko Edgars atbildējis ar sitienu un meties bēgt. Vecāko klašu skolēni viņu notvēruši un veduši pie skolotāja, un tad Edgars iesitis Rancānam pa degunu.
Vispār jau neprognozējama rīcība nav bijusi brīnums, jo par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem šajā mācību gadā vien sakrājusies vesela kaudze pedagogu iesniegumu (tie visi esot saglabāti skolas kancelejā). Cik reižu esot vērsušies vietējā Valsts policijas iecirknī! Taču, tā kā tur administratīvajā nodaļā strādājot zēna pamātes radiniece, visi iesniegumi nonākuši atvilktnē. «Tad mainījām taktiku un turpmāk iesniegumus devām Rēzeknes pašvaldības policijai, kas tēvam par visiem materiālajiem kaitējumiem, ko zēns nodarīja skolai, uzlika sodu,» teic A. Rancāns. Tad nu, lai izvairītos no pašvaldības policijas, tēvs piedeklarējis zēnu Viļānu mājā, un, tā kā tur ir tikai VP pārstāvis, viss atkal ticis noklusināts. Un noklusināt bijis ko – viena no pēdējām lietām, kura vēl gaidot tiesu: uzņēmējam, pie kura Edgars ar paziņām piestrādājis, bez atļaujas paņēmuši busiņu, ar ko iereibuši vizinājušies un beigās gribējuši pārdot.
Ar zēna tēvu sarunas bijušas veltīgas. Skaidrs bijis, ka viņš ar puiku netiek galā, tāpēc ļauj tam pilnu vaļu, neliedzot pat dzīvot Rēzeknes daudzdzīvokļu nama dzīvoklī vienam pašam. Kas tādā miteklī var notikt, katrs pats varot iztēloties! Kāda no kaimiņienēm aizrādījusi par nekārtībām un trokšņošanu, bet panākusi vien to, ka nogrūsta pa kāpnēm. Turklāt zēns, ko pats arī neesot noliedzis, ik pa laikam «ko lietojis». Reizēm tāds arī ieradies skolā – «piesarcis, glāžainām acīm, sašaurinātām zīlītēm un neadekvātu uzvedību». Izsauktā policija, kas šādās reizēs aizvedusi zēnu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, vienmēr skolai atbildējusi, ka «skolnieks nebija neko lietojis».
Savā ziņā jau pie vainas esot arī situācija ģimenē, kas bijusi gana sarežģīta: zēna māte dīvainos apstākļos tikusi nogalināta, spriež G. Rancāne. Tēvs, iespējams, juzdamies vainīgs, ka bērnam bijis jāpiedzīvo kas tik briesmīgs, nespējis iegrožot savu arvien pieaugošas agresijas pārņemto atvasi. Viņš centies puiku uzpirkt un nomierināt ar mantām. Kad Edgars aiznesis uz lombardu vienu mobilo tālruni, nākamajā dienā nopircis citu, stāsta G. Rancāne, piebilstot, ka puika jutis, ka ņēmis virsroku, un vienmēr plātījies, ka viņam neviens nekad neko nevarēs izdarīt, – lūk, viņa tēvs esot policists, un viņam iekšlietu sistēmā netrūkstot ietekmīgu paziņu. A. Rancāna gadījums bijis pirmais, kas nonācis līdz tiesai, un nelīdzējusi tēva ierastā taktika nokārtot visu mierīgā ceļā. Tomēr tiesas spriedums bijis ļoti maigs: nosacīts sods ar gadu ilgu pārbaudes laiku. A. Rancāns vēlējies vērst Iekšlietu ministrijas uzmanību uz policista neētisko rīcību, taču saņēmis atbildi vien ar formālu atrakstīšanos.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/13/nesodamibas-izjuta-pusaudzi-noved-pie-vardarbibas