Dienas iesniegumi Ģenerālprokuratūrā zemu vērtēti

© f64

Laikraksta Diena līdzstrādnieki iesniegumus Ģenerālprokuratūrai gatavojuši pavirši un augstprātīgi izturējušies pret prokuroru pieprasījumiem sniegt papildu informāciju, secināms no tā dēvētajai Lemberga lietai pievienotajiem dokumentiem.

Pārbaudot rakstveida pierādījumus, Rīgas apgabaltiesā tiek pārlapoti arhīva lietas materiāli, kuri cita starpā atklāj, kā politiķi un pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu negatīvi noskaņotā laikraksta Diena līdzstrādnieki rūpējušies, lai cīņā pret politisko pretinieku iesaistītos Ģenerālprokuratūra.

Saprotot, ka Latvijas Pirmās partijas valdes locekļa Aināra Šlesera un Tautas partijas premjera Andra Šķēles 1999. gadā Ģenerālprokuratūrai adresētie iesniegumi un tiem pievienotie papīri par Ventspils mēra Aivara Lemberga it kā saistību ar Šveices firmu Multinord AG nedod vēlamo efektu, jo krimināllieta pret konkurentu politikā netiek ierosināta, cīņā iesaistījās laikraksts Diena.

2000. gada 2. oktobrī laikraksta Diena reportiere Inta Lase vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kuram bija pievienotas dažu it kā uz šo lietu attiecināmu dokumentu kopijas. To vidū ir bijusi arī multimiljonāram Grigorijam Lučanskim adresētas vēstules kopija.

Ģenerālprokuratūras vadība uzticēja veikt saņemto papīru pārbaudi Personu un valsts tiesību departamenta prokuroram Jurim Galejam. No Rīgas apgabaltiesā nosauktās 2001. gada 2. oktobrī prokurora parakstītās uzziņas secināms, ka prokurors no Dienas centies iegūt papildu informāciju, sūtot prokurora pieprasījumus laikraksta galvenajai redaktorei Sarmītei Ēlertei. Tā vietā, lai pildītu likuma prasības par rīcību, saņemot prokurora pieprasījumu, S. Ēlerte atbildi noteiktajā termiņā nav sniegusi, savukārt I. Lase prokuroru interesējošās dokumentu kopijas nevis iesniegusi oficiāli, bet tās ienesusi Ģenerālprokuratūras preses sekretāram.

T. s. Lemberga krimināllietā esošajā prokurora uzziņā konstatēts: «Atbilde uz prokurora pieprasījumu pēc būtības nav sniegta (nav paskaidrots, kas tās par dokumentu kopijām utt.). Ievērojot pieprasījuma un atbildes kontekstus, jāsecina, ka laikraksts Diena vienkārši uzskata par neiespējamu sniegt pieprasīto informāciju. Izvērtējot I. Lases iesniegto dokumentu kopijas, uzskatu, ka dokumentos minētais nav tieši saistīts ar departamentā veikto pārbaudi [domāta pārbaude par iesniegumiem un apgalvojumiem, kas vērsti pret A. Lembergu] un nevar tieši ietekmēt 2000. gada 30. maijā pieņemto lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Iesniegtās dokumentu kopijas būtībā nesatur jaunu informāciju (izņemot to, ka A. Lembergs vēstulē, iespējams, ir saucis Multinord par «savu kompāniju», no kā gan, ievērojot, ka vēstulei ir vairāki autori, nevarētu izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pārējo vēstulē minēto.) Uz vēstules kopijas nav arī iespējamā vēstules autora A. Lemberga paraksta. Pie šādiem apstākļiem uzskatu, ka departamentā veiktās pārbaudes ietvaros nav nepieciešamības vērtēt I. Lases iesniegto dokumentu kopijas.»

Kā liecina tālākie notikumi, politiķi nav likušies mierā. I. Lases iesniegumam 2003. gadā sekojis A. Šlesera tā laika domubiedra, Aināra Gulbja tuva biznesa partnera, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Arnolda Laksas pieprasījums par Ventspils pilsētas amatpersonu, tostarp A. Lemberga, iespējamiem uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpumiem. Ņemot vērā A. Laksas augsto statusu (Nacionālās drošības padomes loceklis), Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu par pārbaudes atjaunošanu.