Valsts kontrole (VK) pārliecinājusies, ka sociālajai palīdzībai norakstīto naudu pašvaldības iedzīvotājiem dod vai arī nedod pēc pašvaldību vadītāju un sociālo darbinieku gaumes, ieinteresētības un garastāvokļa.
Valsts un pašvaldības sacenšas par lielākajiem skaitļiem, kas norāda sociālajai aizsardzībai un palīdzībai atvēlētās naudas īpatsvaru attiecīgā līmeņa budžetā. Finanšu ministrija nupat kā popularizēja šā gada valsts budžetu ar aprēķiniem, ka sociāliem mērķiem tiks novirzīti 2 541 599 535 eiro jeb 34%no visiem valsts izdevumiem. Salīdzinājumam – otrā lielākā izdevumu pozīcija, kas nosaukta par ekonomiskās darbības veicināšanu, saņems divreiz mazāk eiro vai budžeta procentu izteiksmē.
Visu 109 Latvijas pašvaldību šogad paredzamais budžets būs aptuveni pusotrs miljards eiro jeb 1/5 daļa no valsts budžeta. Līdz ar to saprotams, ka pašvaldību sociālās palīdzības budžeti ar valsts sociālās palīdzības budžetu ir salīdzināmi tikai procentu izteiksmē. VK ir savākusi faktus, kā tad pašvaldības savus procentus sasniedz. Piemēram, noraksta uz sociālā palīdzības rēķina tērpu pirkšanu futbola komandai un apmaksā ceļa izdevumus uz Ļeņingradas blokādes dalībnieku pasākumu Krievijā. Arī šādi izdevumi pašvaldībām nav aizliegti, bet VK norāda, ka pašvaldību atskaites par savas naudas izlietošanu kopumā nesniedz patiesu ainu, kur tad nauda palikusi. Attaisnojums par «savas naudas» lietošanu ir spēkā tikai kopā ar atrunu, ka jebkurš valsts un pašvaldību maksājums veidojas no ieņēmumiem un aizņēmumiem. Turpināt maksājumus pašreizējā veidā valsts un pašvaldības varēs tikai tik ilgi, kamēr tās drīkstēs palielināt savu parādu summas.
Pašvaldību bažas par izputēšanu ik pa laikam izpaužas taupības lēkmēs, par ko pašvaldības saņēma no valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas ne mazāk pārmetumu kā par izšķērdību. «Ja man sociālā palīdzība būtu jāraksturo divos vārdos, tad tie būtu «neizpratne» un «neesamība»,» teica E. Krūmiņa. Atklājums šokējošs, ņemot vērā, cik liela nauda sociālās palīdzības sfērā apgrozās. VK izlases veidā pārbaudījusi, cik pamatoti desmit pašvaldības piešķīrušas trūcīgas ģimenes statusus kopā 377 ģimenēm. VK uzskata, ka pamatoti tas piešķirts tikai 121 ģimenei jeb trešajai daļai no tiem, kuri saņēmuši šādām ģimenēm pienākošos pabalstus. Galējos gadījumos pabalstus saņēmušas ģimenes ar pieciem nekustamiem īpašumiem vai pārsimts tūkstošiem eiro par nesen pārdotiem īpašumiem, ar kapitāla daļām vairākos uzņēmumos, ar vairākām automašīnām un aizdevumiem (ne aizņēmumiem!) desmitos tūkstošu eiro. Tie turklāt ir tikai valsts reģistros atrodamie dati, kuru esamību nav pārbaudījuši pabalstu piešķīrēji. Līdzīgi dalīti arī mājokļu pabalsti un citi maksājumi.
Tajā pašā laikā ir pašvaldības, kurās ieviesti papildu nosacījumi pabalstu saņemšanai: lai ģimene jau noteiktu laiku būtu deklarēta attiecīgajā pašvaldībā, lai ģimenē būtu bērni u.tml. Kopumā par visskopāko no rūpīgi pārbaudītajām VK uzskata Kandavas novada pašvaldību, bet par visdāsnāko – Daugavpils pilsētas pašvaldību. Tomēr tas nav ieteikums visiem pārcelties uz Daugavpili, jo palīdzības saņemšana visur līdzinās loterijai atkarībā no palīdzības veida, palīdzības dalīšanas brīža vai attiecībām starp palīdzības devējiem un ņēmējiem, kādas nevar atklāt ar tiem paņēmieniem, kādi ir VK rīcībā. VK varējusi tikai kaunināt Daugavpili arī par to, ka dāsnie naudas dalītāji nav iedomājušies dalīt arī maznodrošinātā statusu, kas ļautu no šā gada 1. janvāra saņemt cenas atlaidi elektrībai un vēl citus labumus, kādi varbūt tiktu tiem, kuriem pabalsti netika pat Daugavpilī.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2015/01/09/pabalstu-loterija-pasvaldibas