Vienota trūcīgo sistēma ir, tikai to var apiet

Latvijā ir noteikumi, kuri pasaka, vai konkrētu personu var atzīt par trūcīgu vai ne. Šajos noteikumos arī uzrakstīts, vai trūcīgai ģimenei var piederēt nekustamie īpašumi. Taču tieši no pašvaldību sociālo dienestu darba ir atkarīgs, vai tiek pārbaudīta ikvienas ģimenes patiesā situācija un vai trūcīgā statuss un līdz ar to arī pabalsti netiek izmaksāti bagātniekiem, savukārt patiešām trūcīgi cilvēki, kuriem teorētiski ir zemes gabals, ko gadiem nav iespējams pārdot, nekādu atbalstu nesaņem.

No Valsts kontroles (VK) veiktās pārbaudes izriet visai šokējoši dati, jo par 68 procentiem gadījumu, kad ģimenei vai personai piešķirts trūcīgā statuss, var teikt, ka tie ir pretlikumīgi. Proti, VK izlases kārtā pārbaudījusi 477 ģimenes, no tām 377 ģimenēm bija spēkā vai bija piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt no tām tikai 121 trūcīgā statuss piešķirts tiesiski, pārējiem tātad tiesību saņemt šo statusu un pabalstus – nebija. No VK skaidrojuma izriet, ka galvenie kļūdu rašanās iemesli ir neprofesionāls sociālo dienestu darbs, jo viņi, vērtējot katras konkrētas ģimenes vai cilvēka situāciju, nav pārbaudījuši virkni datu bāžu, reģistrus. Piemēram, sociālie dienesti par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli nebija pārliecinājušies tiem pieejamajās valsts informācijas sistēmās un reģistros, tāpat sociālie dienesti nebija pārbaudījuši, vai ģimene nav guvusi ieņēmumus no saimnieciskās darbības, metāllūžņu pārdošanas, Lauku atbalsta dienesta saņemtajām subsīdijām, transportlīdzekļu vai nekustamā īpašuma pārdošanas. VK norāda, ka dienesti nav pārbaudījuši, vai ģimenei nepieder kapitāla daļas vai lauksaimniecības tehnika.

Valstī ir noteikts viens nabadzības līmenis – 128 eiro uz vienu cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā, taču pašvaldībām ir ļauts noteikt citu – augstāku līmeni, jo citādi palīdzību nevarētu sniegt praktiski nevienam iedzīvotājam, jo visi būtu «pārāk bagāti». Tāpēc pašvaldības izstrādā un pieņem savus noteikumus par trūcīgā statusa piešķiršanu. Tāpat ir noteikts, kas cilvēkam var piederēt un kas ne. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai tiešām sociālajiem dienestiem nav jāvadās pēc vienotas sistēmas, nosakot trūcīgā statusu, Labklājības ministrijā atbild: kritēriji ir noteikti, tomēr tie pašlaik paredz arī izņēmuma gadījumus attiecībā uz personas īpašumā esošo kustamo un nekustamo īpašumu. Pašvaldība ir tiesīga noteikt autonomi savos saistošajos noteikumos atšķirīgas normas. Šāda iespēja tika paredzēta, ņemot vērā, ka pašvaldībām vislabāk būtu jāredz cilvēku vajadzības un problēmas, skaidro LM speciāliste Marika Kupče.

«Acīmredzot var, ja VK to ir konstatējusi,» par atklātajām «trūcīgajām ģimenēm» ar deviņiem īpašumiem atbild LM. Taču ministrijai neesot zināmi iemesli tādam sociālā dienesta lēmumam. To iespējams izvērtēt tikai pēc fakta. «Katram izņēmumam jābūt aprakstītam klienta lietā, lai sociālā dienesta apsvērumi un pamatojums šādai rīcībai būtu izsekojami,» saka

M. Kupče. LM apliecina, ka šogad tiks pieņemti noteikumi, lai novērstu gadījumus, kad pašvaldības nosaka prettiesiskus vai nepamatotus ierobežojumus sociālo pabalstu saņemšanai. Gandrīz visās pašvaldībās ir ieviesta sociālās palīdzības informācijas sistēma SOPA, kas ļauj slēgt līgumus ar valsts iestādēm un saņemt datus pārbaudēm, arī par īpašumu, taču ne visām pašvaldībām ir pieeja šīm datu bāzēm. LM uzskata, ka problēmas dienestu darbā varētu sagādāt kapacitātes jautājums, kā arī, iespējams, nepietiekama politiķu izpratne par sociālā dienesta uzdevumiem. VK ieteikumos norādītie trūkumi no LM puses ir apzināti, un tā strādā, lai pilnveidotu sociālās drošības sistēmu, tomēr LM nepiekrīt secinājumam, ka nav vienotas sociālās palīdzības politikas.

***

Trūcīgas ģimenes statuss piešķirts (%)

Prettiesiski 68%

Tiesiski 32%

No pārbaudītajām 477 ģimenēm trūcīgas ģimenes statuss bija spēkā vai bija piešķirts

377 ģimenēm, no tām:

121 ģimenei trūcīgās statuss piešķirts tiesiski

256 ģimenēm nebija tiesību iegūt trūcīgas ģimenes statusu.