"Tallink" prāmjus vētra nebaida

Informācija par to, ka a/s Tallink Latvija savus reisus neatceļ pat ļoti skarbos laika apstākļos, mediju telpā izskan diezgan bieži. Meteorologi arī šajā nedēļas nogalē sola spēcīgu vēju, kas brāzmās var sasniegt pat 35 metrus sekundē. Naktī, kad gaidāma vētra, kompānijai Tallink ir gaidāms kārtējais reiss no Rīgas uz Stokholmu. Turklāt, neraugoties uz visiem brīdinājumiem, uzņēmums šo reisu negrasās atcelt.

"Prāmi sāka šausmīgi šūpot. Es dzirdēju kā, cilvēkiem kliedzot, pa zemi slīd krēsli un galdi. Es savam 11 gadus vecajam dēlam teicu, lai viņš turas pie kolonnas (..). Man rokās bija mazulis. Es ar visu krēslu aizlīdēju prom. Pieķēros spēļu automātiem, kas atradās pie iluminatoriem, tajā brīdī stipri sasitu galvu (..). Cilvēki raudāja, jo nezināja, kad tas viss beigsies," pavisam nesen šādu šausmu stāstu portālam Apollo par 2. janvāra vētrā uz Tallink prāmja piedzīvoto stāstījis kāds pasažieris, kurš bija devies kruīzā no Tallinas uz Helsinkiem.

Velciet ērtus apavus

«Pieredze rāda, ka nemiers un īsts uztraukums sākas parasti tieši tad, kad brīvi stāvošas lietas un mantas stipra vēja un viļņu ietekmē slīd, nokrīt, saplīst. Aicinām arī būt uzmanīgiem, staigājot pa prāmi stipra vēja un vētras apstākļos: koridoros un citās telpās izmantojiet margas, izvēlieties ērtus apavus. Kuģa informācijas centrā var arī iegādāties tabletes, kas palīdzēs mazināt jūras slimības iespējamās reakcijas,» skaidro Baiba Muceniece, a/s Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore, vaicāta, vai tiešām rēdereja neuztraucas par savu pasažieru un prāmja drošību spēcīga vēja apstākļos.

30 metri sekundē kļūst bīstami

Neatkarīgā sazinājās arī ar instancēm, lai noskaidrotu, kādos laika apstākļos ļauts kuģot. «Pirmkārt, jāsaka, ka lielam kuģim vētras laikā bieži jūrā uzturēties ir drošāk nekā ostā, kur tas var norauties no tauvām. Lēmumu par kuģa iziešanu jūrā pieņem pats kuģa kapteinis, tomēr, tā kā stiprā vējā sarežģītākais uzdevums ir atiet un piestāt, tad ostas kapteinis pēc saviem ieskatiem var liegt kuģim iziet vai ieiet pa ostas vārtiem. Protams, katra situācija jāvērtē individuāli, skatot gan laika apstākļus, gan kuģa parametrus, bet vējš, kas lielāks par 30 metriem sekundē, nozīmē to, ka iziet jūrā būs bīstami,» zina stāstīt Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers. Ja nu gadījumā pieņem lēmumu par kuģa iziešanu jūrā, ostas kapteiņa atbildība ar to arī beidzas. «Šeit jānorāda, ka, tikko ostas kapteinis izlaiž kuģi no ostas, tā vairs nav ostas kapteiņa atbildība, kas ar kuģi jūrā notiek tālāk,» atzīst Latvijas jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne.

Dabiska kuģošana

Tikmēr pats Tallink par savu kuģošanas paradumu augsto kvalitāti nešaubās. «Ceļošana stipra vēja apstākļos ir dabiska kuģošana. Ir noteiktas ļoti augstas starptautiskas prasības prāmju uzbūvei, konstrukcijām, risinājumiem. Atbildīgās institūcijas uzrauga, lai prāmji pastāvīgi tiktu uzturēti labā kārtībā, notiek dažādas pārbaudes, prāmju inspekcijas un sertificēšana. Tallink izmanto tikai un vienīgi kuģošanai atbilstošus prāmjus ar profesionāliem kuģu kapteiņiem un komandu,» klāsta B. Muceniece.

Tallink ikdienas reiss plānots arī 10. janvārī un naktī. Tas nozīmē, ka tad, kad sāksies par gadsimta stiprāko dēvētā vētra, kuģis atradīsies atklātā jūrā. Uz jautājumu, vai reisu plānots atcelt, Tallink pārstāve sniedza atbildi: «Šobrīd visi Tallink kuģi kursē pēc regulārā grafika. Izmaiņas prāmju kursēšanas grafikā atsevišķos datumos janvārī un citos mēnešos pašlaik nav plānotas,» saka B. Muceniece un piebilst, «laika prognozes ietekme uz situāciju krastā un kuģošanu jūrā var atšķirties.»

«Vētra, jūrā, protams, parasti ir stiprāka. Piekrastē, kā arī jūrā vēja stiprums 11. janvārī var sasniegt pat 33 metrus sekundē,» informē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa.

«Lūdzam arī ņemt vērā, ka vairākumā gadījumu ziemas mēnešos un iespējamās nelabvēlīgas laika prognozes gadījumos noskaņojums, atmosfēra un situācija uz kuģa ir mierīga. Pasažieri bauda plašo atpūtas un izklaides programmu uz prāmjiem, un kuģa komanda ik dienu rūpējas par patīkamu noskaņu, lai ceļojums sagādātu prieku un pozitīvas emocijas,» reklamē B. Muceniece.

Var būt smagas sekas

«Tad, kad vējš ir lielāks par 30 metriem sekundē, jūras slimība ir gandrīz visiem. Vemšana, slikta pašsajūta un nelabums ir klasiskas jūras slimības pazīmes, no kurām izvairīties ir sarežģīti,» atklāj Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis. Izrādās, ka no jūras slimības cilvēkam var rasties paliekoši un nopietni veselības traucējumi. «Ilgstoši vemjot, cilvēka organisms dehidrējas. Turklāt vemjot, galvā ir papildu spiediens, un tas var izraisīt insultu, kā arī var rasties sirdsdarbības traucējumi. Protams, jāpiemin arī psiholoģiskie traucējumi – panikas lēkmes. Rūpīgi jāizvērtē savas spējas un veselības stāvoklis, vai vētras laikā doties kruīzā. Nevajadzētu doties ceļā, ja zināms, ka ciešat no jūras slimības, arī bērnus līdzi nevajag ņemt,» aicina ārsts P. Princis.

Prognozes mērenākas

Saskaņā ar jaunākajām meteorologu prognozēm spēcīgākās vēja brāzmas svētdien, 11. janvārī, vairāk skars Baltijas jūras dienvidu daļu, Lietuvas teritoriju, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Joprojām spēkā ir brīdinājums par vētru, kas Latviju skars naktī uz svētdienu un svētdienas rītā. Maksimālās vēja brāzmas būs 18 līdz 23 metri sekundē (m/s), bet piekrastes rajonos – no 25 līdz 30 m/s. Pašlaik ir ievērojami samazinājusies varbūtība, ka tiks sasniegts augstākais brīdinājuma līmenis, kas ir 33 m/s, ziņo LETA.