Reitingi: Lembergs iegūst, Vienotības politiķi zaudē
Pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ir veicis aptauju par sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Pētījums skaidri apliecina: amatpersonām netiek piedoti nedz skandāli, nedz šokējoši paziņojumi un katram politiķim, kuram pērn gadījies nopietni paklupt, tas nekavējoties ir atspoguļojies popularitātes reitingos.
Triju gadu šķērsgriezumā personāliju reitingos ir novērojamas vairākas interesantas tendences. Neraugoties uz tiesvedību un citām politiskajām peripetijām, Ventspils mērs Aivars Lembergs jau ilgstoši atzīts par populārāko amatpersonu valstī, turklāt viņa pozitīvais novērtējums ar katru gadu aug – 54% (2012), 66% (2013), 72% (2014). Arī otra populārākā personālija, Rīgas pašvaldības vadītājs Nils Ušakovs ir audzējis savu popularitāti no 58% pērn līdz 62% šogad. Tikmēr trešā vislielāko sabiedrības uzticību baudošā persona, Inguna Sudraba, iesaistoties politikā, ir sākusi zaudēt savas līdera pozīcijas, no 70% (2012) un 59% (2013) līdz 54% (2014).
Pati I. Sudraba sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka reitingi nav viņas darbības vadmotīvs, tāpēc, iesaistoties politikā, viņa neesot uztraukusies par popularitātes kritumu. «Visu, ko daru, daru no sirds un ar pārliecību, tāpēc nepievēršu uzmanību reitingiem. Tautas viedoklis ir mainīgs, starp naidu un mīlestību ir ļoti trausla robeža, tāpēc nevajag dzīties pakaļ popularitātei, bet ir jāstrādā saskaņā ar savu godaprātu,» bija pārliecināta politiķe.
Lielākie ieguvēji ir ministri
Kopvērtējumā pērn vislielākie ieguvēji ir bijuši vairāki jaunās valdības ministri, kuri, 2013. gadā nebūdami pat ne tuvu vadošajam sarakstam, pērn uzreiz ielēkuši līderu desmitniekā. Analizējot datus, kuros no pozitīvo vērtējuma īpatsvara ir atņemts negatīvo vērtējumu īpatsvars, redzams, ka 2014. gadā vislielāko reitinga kāpumu ir piedzīvojis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (+21 procents), arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (+19) un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (+13), kā arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (+11).
Visstraujāk no visiem aptaujā iekļautajiem politiķiem savu reitingu 2014. gadā ir audzējis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierindas deputāts Ingmārs Līdaka. 2013. gadā viņa darbu kopvērtējumā labi novērtēja 12,6% respondentu, bet pērn tie bija jau 32,3%. Pats I. Līdaka, kurš šobrīd uzsācis darbu jau ceturtā sasaukuma Saeimā, sarunā ar Neatkarīgo atzīst: «Domāju, ka popularitātes pamatā ir mana latviskā daba. Es neraujos pēc amatiem, nelienu pēc popularitātes. Es vienkārši strādāju un, kāds esmu, tāds esmu. Es nemainu domas, vienmēr esmu bijis konsekvents, un sabiedrība ar to var rēķināties, pat ja kādam mani uzskati nepatīk.»
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norāda – aizvadītās Saeimas vēlēšanas bijušas vienas no pirmajām, kad ZZS I. Līdaku izvirzīja kā savu runas vīru, deleģējot piedalīties diskusijās un debatēs. «Iespējams, publika to ir pamanījusi un novērtējusi,» saka A. Kaktiņš.
Vienotības politiķi zaudē simpātijas
Visinteresantākā situācija vērojama saistībā ar premjerministres Laimdotas Straujumas reitingiem. Ja valdības vadītājas pozitīvo vērtējumu salīdzina ar 39 citu personāliju atzīmēm, tad 2014. gadā viņai ir izdevies kļūt par sesto mīlētāko amatpersonu valstī. Taču, atrēķinot visus negatīvos vērtējumus no pozitīvajiem vērtējumiem, jāsecina, ka L. Straujuma popularitātes topā noslīd stipri zem vidējā līmeņa, ieņemot tikai 29. pozīciju. Tas savukārt ļauj secināt, ka sabiedrības vērtējums par L. Straujumas darbu ir ļoti polārs un pozitīvo atzīmju ir tikpat daudz, cik negatīvo.
A. Kaktiņš gan norāda, ka spēcīgās polarizācijas iemesls varētu būt meklējams arī atšķirībās starp latviski un krieviski runājošo respondentu uzskatiem. Piemēram, latviešu valodā runājošie aptaujas dalībnieki L. Straujumas darbu kā ļoti negatīvu vērtējuši tikai 8% gadījumu, iekams krievvalodīgie – 15,2% gadījumu. «Tam par iemeslu varētu būt bijusi Laimdotas Straujumas skarbā polemika pirms 12. Saeimas vēlēšanām, kritizējot kreiso flangu un partiju Saskaņa,» analizē eksperts.
Rinkēvičs – zaudētājs
Ministru prezidente nebūt nav pati nepopulārākā amatpersona – šo titulu jau ilgstoši bauda bijusī Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kurai nesekmīgu atzīmi 2014. gadā devuši 65% respondentu, iepretim 54% 2013. gadā un 51% 2012. gadā. Tikpat strauji ir audzis arī S. Āboltiņas partijas biedra Dzintara Zaķa negatīvais novērtējums – no 28% 2013. gadā līdz 48% pērn. Visstraujāk reitings ir kritis Vienotības līderim, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam – no 20% 2013. gadā līdz 42% pērn. Jāpiebilst, ka tieši S. Āboltiņa un E. Rinkēvičs ir tie politiķi, pret kuriem sabiedrības nepatika 2014. gadā ir augusi visstraujāk. A. Kaktiņu šāds rezultāts gan nepārsteidz, norādot uz neseno skandālu, kad E. Rinkēvičs atzina savu netradicionālo seksuālo orientāciju. «Latvijas sabiedrība ir konservatīva, un būtu naivi cerēt, ka tik radikāls paziņojums neradīs negatīvas sekas,» pauž A. Kaktiņš.