Radio darbinieki aicina rīkot jaunu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu

© F64

Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), Valsts prezidentam, Latvijas Žurnālistu asociācijai (LŽA) un citiem plāno aicināt rīkot jaunu, atklātu konkursu uz radio valdes priekšsēdētāja amatu.

Vēstulē skaidrots, ka, iegūstot papildu informāciju par NEPLP rīkotā konkursa norisi, kā arī uzzinot jaunās Latvijas Radio valdes turpmākās "darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu", jo stiprākas kļūstot aizdomas, ka NEPLP deklarētais mērķis - atrast spēcīgāko Latvijas Radio vadību - nav sasniegts.

Latvijas Radio darbinieki aicina rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, šoreiz nodrošinot tā norises caurskatāmību un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par Latvijas Radio nākotni.

"Mūsuprāt, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja izvēles process, kura norise ir atspoguļota Padomes 2014.gada 22.decembra lēmumā "Par rezultātiem konkursā uz valsts Latvijas Radio valdes locekļa amatiem" bija necaurskatāms un nedemokrātisks. Konkursa trešajā kārtā Aldis Pauliņš tika izvirzīts kā viens no diviem pretendentiem Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos, taču šajā konkursā ar Padomes locekļu balsu vairākumu piekāpās Sigitai Kirilkai," teikts vēstulē. Kā norāda radio darbinieki, valdes priekšsēdētāja amatam šajā stadijā tika izvirzīti divi citi kandidāti - Jānis Siksnis un Vita Tērauda. Tikai pēc tam, kad NEPLP nespējusi apstiprināt amatā nevienu no šiem kandidātiem, uz papildu kārtu tika izvirzīts Aldis Pauliņš, kurš tad arī guvis vienbalsīgu Padomes atbalstu.

Vēstulē norādīts, ka nav skaidras motivācijas, kāpēc tik īsā laikā Padome mainījusi savas domas un apstiprinājusi kandidātu, kurš iepriekš tika atzīts par vājāku. Turklāt process noticis tādā steigā, ka netika ievērots arī pašas Padomes apstiprinātais konkursa nolikums, proti - tā 4.9.punkts: "Pēc katra Padomes balsojuma visi pretendenti tiek informēti par Padomes lēmumu." Ne Siksnis, ne Tērauda par papildu kārtu informēti netika un uzzināja vien Padomes gala lēmumu par Pauliņa ievēlēšanu, norādīts vēstulē.

Joprojām neesot arī skaidrs, kāda īsti ir Pauliņa vīzija un kas ir tie mērķi, kuru ātrāku īstenošanu NEPLP no viņa kā no jaunā Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja sagaida. Nevienā no tikšanās reizēm Pauliņš uz Latvijas Radio darbiniekiem būtiskiem jautājumiem nav spējis atbildēt neko vairāk par vispārīgām, klišejiskām frāzēm, skaidro radio darbinieki.

"Augstākminētie fakti par konkursa norisi, Pauliņa pieredzes trūkums mediju darbā un neskaidrā izpratne par sabiedrisko mediju lomu un mērķi liecina, ka viņš ticis izvēlēts nevis kā spēcīgākais, bet gan Padomei pieņemamākais - mums neizprotamu iemeslu dēļ - kandidāts. Respektīvi - konkursā nav izvēlēts iespējami labākais Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs," norādīts vēstulē.

Kā savas raidorganizācijas patriotiem šāds iznākums nav pieņemams, skaidro radio darbinieki.

Atklāto vēstuli šodien plānots nosūtīt NEPLP, Valsts prezidentam, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Ministru prezidentei, kultūras ministrei, LŽA, Latvijas Žurnālistu savienībai, Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrībai un Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijai.

Kā vēstīts, NEPLP Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amatam izraudzījusies sociologu, pētījumu aģentūras "Factum Group" vadītāju Aldi Pauliņu.

Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmas attīstības jautājumos izvēlēta bijusī ziņu aģentūras "BNS Latvija" vadītāja Sigita Kirilka, bet valdes locekļa amatam nodrošinājuma jautājumos - Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs.

Plānots, ka jaunā Latvijas Radio valde amatos stāsies 2015.gada 16.janvārī.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais