Latvijā pazūd katrs divsimtais bērns

© F64

Latvijā patiešām pazudis apmēram tūkstotis no divsimt tūkstošiem skolas vecuma bērnu.

Tieši gadu mijā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pabeidza ziņu vākšanu par skolas vecuma bērniem, kuri kopš pagājušā gada septembra nebija reģistrēti nevienā izglītības iestādē. Te jābūt uzmanīgiem un jāsaprot, ka ierēdņi nebūt neinteresējas par bērniem, kuri reāli neapmeklē skolas, bet tikai par tiem, kuri neuzrādās skolēnu sarakstos. Ja sarakstos skaitās, bet skolu neapmeklē – tad tā atkal cita bērnu un jauniešu grupa, kas statistiku nebojā vai vismaz uz laiku nebojā.

IKVD atskaites pabeigšana laika ziņā nejauši sakrita ar Valsts policijas Bauskas iecirkņa sniegto informāciju, ka policija meklē 2000. gadā dzimušo Sandi Lankovski, kurš septembrī devies uz Kokneses internātpamatskolu, kur tā arī nav parādījies. Skolas direktore Dagmāra Isajeva vakar Neatkarīgajai apliecināja, ka bērns atradies nav. Viņa par bērna neierašanos skolā jau sen kā informējusi Bauskas sociālo dienestu un bāriņtiesu, kas savulaik ievietojusi bērnu Tiskādu bērnunamā Rēzeknes novadā, bet tad atkal sākusi domāt, ka varbūt bērnu varētu atdot tēvam. Tā nu bērns palaists pa apli Bauska – Rēzekne – Koknese un kaut kur pa ceļam pazudis.

Oficiāli par bezvēsts prombūtnē esošiem uz gadu miju atzīti 44 bērni, bet tā ir izglītības un sociālās aprūpes iestāžu, nevis policijas uzskaite ar pavisam citiem rezultātiem. Tikai no pašvaldību ierēdņu gaumes atkarīgs, kurš bērns tika ieskaitīts starp 44 pazudušajiem, bet kurš – starp 427, par kuriem «pašvaldībai nav informācijas», vai vēl starp citiem 211, par kuriem «pašvaldība noskaidro». Saskaitot visas pozīcijas ar skolu nepieteiktajiem bērniem, viņu skaits sanāk ap tūkstoti vai mazāk, bet reāli viņu ir vairāk. Zināmas lietas ir gan bērnunamu audzēkņu klaiņošana, gan vecāku strīdi par bērniem, kurus viens vecāks ik pa laikam ļoti labi noslēpj no otra vecāka.   

Obligātā izglītības vecumā esoši bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē

Statuss/gads

2010

2013*

2014

Izbraucis no valsts

5646

12 218

12 948

Pašvaldībai nav informācijas

4484

393

427

Uzturēšanās atļauja, citas valsts pilsonis**

 -

894

1655

Anulēta deklarētā dzīvesvieta

670

115

186

Citu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādi

214

42

70

Invalīds

199

12

13

Bezvēsts prombūtnē

71

22

44

Adoptēts (uz ārzemēm)

31

39

46

Ilgstoši slimojošs

11

6

1

Pašvaldība nav norādījusi statusu

0

176

92

Pašvaldība noskaidro situāciju

0

256

211

KOPĀ

11 327

14 173

15 693

* Šeit izlaisti par 2011. un 2012. gadu savāktie dati.

** Tiek uzskaitīti kopš 2013. gada.

Avots: IKVD

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais