Latvijas ģenerālprokurors Šveices ierēdnim lūdzis personīgu tikšanos
Jau divus gadus pirms kriminālprocesa uzsākšanas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ģenerālprokurors Jānis Maizītis lūdzis zema ranga Šveices ierēdnim «personīgu tikšanos», apgalvojot, ka Latvijas politiķa darbībās saskatāms «noziedzīga nodarījuma sastāvs».
Rīgas apgabaltiesā rakstveida pierādījumu pārbaudē tā dēvētajā Lemberga prāvā atklājās Latvijas un Šveices amatpersonu sarakste, kurā Ventspils mērs Aivars Lembergs vēl pirms apsūdzību izvirzīšanas un pat kriminālprocesa uzsākšanas šveiciešiem pasniegts kā noziedznieks.
Lai pārliecinātu šveiciešus par nepieciešamību sniegt tiesisko palīdzību Latvijai saistībā ar pierādījumu vākšanu pret A. Lembergu, J. Maizītis oficiālā vēstulē Šveices Federālās Tieslietu ministrijas Tieslietu un policijas departamenta Tiesiskās palīdzības daļas Starptautiskās tiesiskās palīdzības nodaļas ierēdnim Džordžio Bomio lūdzis personīgu tikšanos. No vēstules teksta izriet, ka tikties ar ierēdni vēlas gan pats ģenerālprokurors, gan arī divi viņam padotie prokurori - Andis Mežsargs un Dagmāra Fokina. Zīmīgi, ka J. Maizītis personīgo tikšanos pazemīgi lūdzis nevis, kā pieklātos pēc statusa, Šveices ģenerālprokuroram, bet gan zema ranga Šveices Tieslietu ministrijas departamenta nodaļas ierēdnim. «Mēs būtu gatavi personīgās tikšanās laikā ar Jums vai ar D. Janna kungu (domāts Šveices rajona prokurors Dīters Janns) izsmeļoši precizēt visas Jūsu puses prasības lūguma tekstam, uzrādot mūsu rīcībā esošus dokumentus, lietai aktuālos likumus un normatīvos aktus, pārliecinoši izklāstīt lietas būtību un saturu, kā arī norādīt A. Lemberga kā amatpersonas no likumiem izrietošos pienākumus un sniegt viņa amata darbības aprakstu, pamatot noziedzīgu nodarījumu sastāvu esamību viņa darbībās,» 2003. gada 16. septembra vēstulē Šveices ierēdnim rakstījis J. Maizītis.
Vēstulē redzams, ka J. Maizītis jau 2003. gada rudenī Šveices Tieslietu ministrijas ierēdnim apgalvojis savu gatavību pamatot noziedzīgā nodarījuma sastāvu A. Lemberga darbībās. Atbilstoši šādam apgalvojumam būtu loģiski un saprotami, ja prokuratūra jau tad būtu pieņēmusi lēmumu par krimināllietas uzsākšanu pret A. Lembergu. Tomēr kriminālprocess tā dēvētajā Aivara parka lietā tika uzsākts tikai 2005. gada 3. oktobrī un jau saskaņā ar jauno Kriminālprocesa likumu.
Citi Rīgas apgabaltiesā nosauktie dokumenti apliecina, ka J. Maizītim bija radušās pamatīgas grūtības ar apsūdzošu pierādījumu iegūšanu no Šveices oficiālā ceļā, jo atbilstoši starptautiskām normām Šveice, apmierinot tiesiskās palīdzības lūgumu, nedrīkst veikt tādas darbības, kuras neļauj Latvijas vai Šveices likumdošana. Tā kā tai laikā krimināllieta pret A. Lembergu vēl nebija ierosināta, šveicieši nav spējuši saprast, uz kāda pamata Latvijas Ģenerālprokuratūra tiesiskās palīdzības lūgumā prasa veikt procesuālas darbības, kuras pēc Latvijā tolaik spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa drīkst veikt tikai tad, ja ir ierosināta krimināllieta. Acīmredzot lai apietu šo kutelīgo tēmu, J. Maizītis izlēmis mēģināt apvārdot zemāka ranga Šveices ierēdņus personīgās tikšanās laikā.
To, ka šveiciešiem bijusi patiesa neizpratne par Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcību, liecina arī neoficiālā elektroniskā sarakste starp prokurori Dagmāru Fokinu un Cīrihes kantona IV apriņķa prokuratūras prokurori Kornēliju Kovu. Sarakstē atspoguļojas, ka Latvijas puse satraukusies par tiesiskās palīdzības lēno gaitu un vaicā Šveices kolēģei, kas nepieciešamas gaitas paātrināšanai. K. Kova, skaidrojot situāciju ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildi, neoficiālā elektroniskā vēstulē D. Fokinai norādījusi: «Latvijas procesā runa ir tikai vienīgi par «pirms noskaidrošanas procesu» (izziņa). Šajā procesa stadijā saskaņā ar Latvijas likumiem nevarētu tikt piemēroti piespiedu līdzekļi (piem., bankas dokumentu ievākšana), kā arī nevarētu tikt veiktas formālas nopratināšanas. Tā rezultātā šādas procesa darbības tiesiskās palīdzības ceļā nevarētu tikt lūgtas arī Šveicei. Tas būtu ļoti noderīgi, ja Jūs varētu man paziņot, par kādu procesa veidu ir runa šajā lietā un vai šajā procesa stadijā saskaņā ar Latvijas likumiem prokuratūra varētu piemērot piespiedu līdzekļus un veikt formālas nopratināšanas.»