Ir ļoti bīstama situācija, ja prokuratūra vispār paliek bez vadītāja, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Jānis Maizītis, kurš šodien publiski paziņoja, ka ir gatavs kandidēt uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā.
Maizītis sacīja, ka viņa paustā gatavība pretendēt uz amatu nekādā gadījumā nav saistīta ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Ar AT priekšsēdētāju šodien ģenerālprokurors nav ticies, taču vēl pērn ar Bičkoviču viņš pārspriedis ģenerālprokurora amata pretendentu izvirzīšanas procedūru, kas, pēc Maizīša domām, ir nepilnīga, īpaši sākotnējā - iespējamo amata pretendentu uzrunāšanas - posmā.
Maizītis kā ļoti bīstamu un nepieļaujamu vērtēja situāciju, ja prokuratūra paliktu bez vadības, akcentējot, ka tālab ir svarīgi jau laikus izvirzīt amata pretendentu un pieņemt lēmumu
Maizīts sacīja, ka viņam un AT priekšsēdētājam "nav bijušas mājienu sarunas" par to, vai Bičkovičs izvirzīs tieši līdzšinējā ģenerālprokurora kandidatūru, bet viņi runājuši konkrēti.
Ģenerālprokurors arī sacīja, ka patlaban nav īstais brīdis, lai viņš pats vērtētu savas izredzes izvirzīšanas gadījumā tapt apstiprinātam Saeimā, atzīmējot, ka nepieciešams "rakties dziļāk", kāpēc tieši viņam tiekot uzdoti šie jautājumi.
Maizītis izteica varbūtību, ka Bičkovičam ir padomā vairāki ģenerālprokurora amata kandidāti.
Ģenerālprokurors sacīja, ka atsevišķi viņa kolēģi ir nobažījušies, vai varēs savus pienākumus turpināt pildīt, ja Maizītis vairs nebūs šajā amatā, tādēļ viņam ir svarīgi, kāda būs nākamā pretendenta attieksme pret bīstamu un sarežģītu lietu izmeklēšanu.
Maizītis arī sacīja, ka astoņi prokurori aizgājuši no amatiem pērn un vēl divi uzrakstījuši iesniegumus uzņemšanai advokatūrā. Latvijā kopumā ir 500 prokuroru.
Maizītis atzīmēja, ka, viņaprāt, ģenerālprokurora izvēles procesam jābūt līdzīgam, kā tiek izvēlēts AT priekšsēdētājs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, kad par pretendentiem notiek diskusija.
Maizītis uzsvēra, ka neapšauba AT priekšsēdētāja kompetenci un spēju izvēlēties kandidātu, bet ir neskaidrs ģenerālprokurora amata pretendenta izvēles sākuma posms, atzīmējot, ka stabilitāti šim procesam nodrošinot tieši AT priekšsēdētājs. "Tā ir ļoti laba lieta, ka AT priekšsēdētājs izvirza ģenerālprokurora amata kandidātu," sacīja Maizītis.
Viņš arī atgādināja iepriekš masu medijos pausto par procesiem un spiedienu uz izmeklētājiem, kuros līdz 2005.gadam tikušas izmantotas "rafinētas metodes un rafinēti mājieni", kad brīžiem tikuši izteikti pat diezgan atklāti brīdinājumi un norādīts, kā jārīkojas.
Savukārt pēc 2005.gada neviens neesot centies "ne rafinēti, ne nerafinēti" norādīt, kā rīkoties un kā būs labāk.
Ētisku apsvērumu un cilvēcisku apsvērumu dēļ Maizītis atturējās nosaukt šo izteikumu autorus, noliedzoši atbildot uz jautājumiem par to, vai šie cilvēki pašlaik ir Saeimas deputāti un ir politikā.