Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana vēl nav pabeigta
Pienākušas gada beigas, kad ilgstoši tika solīts pielikt punktu Zolitūdes traģēdijai, bet tā arī netop zināms, kuram jāsaņem sods par 54 cilvēku bojāeju parastā, normālā lielveikalā.
Tikmēr cietušo un bojāgājušo tuvinieku vidū raisās bažas par to, kādu palīdzību varēs saņemt nākamgad. Jo ne visi cilvēki ir tikuši ne tikai uz kājām, bet arī izsērojuši un izsāpējuši notikušo. Tiesa, tuvojoties 2014. gada nogalei, solījumi par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas pabeigšanu sāka pieklust – galvenais esot nevis ātrums, bet kvalitāte. Jāsagaida janvāra sākums, iespējams, tad izskanēs aizdomās turamo uzvārdi.
Toties Saeimā ir izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas arī vētīs Zolitūdes traģēdijas lietu un meklēs vainīgos «pa savam», nedublējot policijas funkcijas. Kamēr policija vēl nenosauc traģēdijas vaininiekus, tikmēr dažiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem tiesāšanās ir beigusies. Ar dažādiem rezultātiem.
Decembra sākumā Jūrmalas pilsētas tiesa izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu un Zolitūdes sagruvušā veikala Maxima būvētājas SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu. Tiesvedība izbeigta, jo traģēdijā cietusī Skadmaņu ģimene atteicās no prasības. Prasība pret N. Ušakovu bija vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības, bet pret A. Pauniņu – par to, ka viņš kā būvfirmas valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, izklaidējoties un nepiedaloties piemiņas pasākumā. Tāds lēmums pieņemts, vērtējot, cik aktīvi Rīgas mērs iesaistās biedrības Zolitūde 21.11. darbībā. Savukārt no A. Pauniņa cietusī ģimene sagaida konstruktīvu darbību, tāpēc prasības atsaukums viņam piešķirts kā handikaps. Jāpiebilst, ka līdz šim neviens nav atzinis savu vainu veikala sabrukšanā.
Sāpīgāku tiesas spriedumu sagaidīja bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedre Iveta Vorza. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidīja viņas pieteikumu par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu. Tas sievietei liedz iespēju saņemt daļu no 100 000 eiro lielās kompensācijas, kas pienākas bojāgājušā radiniekiem, jo abu laulība nebija reģistrēta. Nobažījušies ir arī cietušie, kā arī viņu un bojāgājušo tuvinieki, jo valsts ir pateikusi, ka nākamgad viņiem ārstēšana apmaksāta netiks. Tāds ir likuma burts. Rīgas dome sola 2015. gadā palīdzēt, jo īpaši izveidotajā pašvaldības ziedojumu kontā kopumā bija pārskaitīti 131 359 eiro, no kuriem cietušajiem izmaksāti 23 540 eiro. Kad beigsies šie līdzekļi, tad pašvaldība vērtēs, kuram no traģēdijā cietušajiem kādi pakalpojumi vēl būs nepieciešami.