KNAB pārsūdzēs sev nelabvēlīgo spriedumu Dravenieces lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārsūdzēs apelācijas instances spriedumu, ar kuru amatā atjaunota bijusī biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja llze Draveniece.

Birojs pārsūdzēs spriedumu, jo uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka amatpersona, kura ilglaicīgi nepildīja amata pienākumus un pildīja tos nolaidīgi, rīkojās prettiesiski, tādējādi nodarot kaitējumu valsts pārvaldei, tiek atjaunota amatā, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.

Dūša arī piebilda, ka minētā sprieduma tūlītēja izpilde ir apgrūtināta, jo biroja amatpersonām darbam birojā nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Birojs nevar komentēt tiesas argumentus, jo nav pieejams pilns sprieduma teksts, taču birojs secina, ka acīmredzot tiesa ir sašaurināti tulkojusi KNAB likumā noteikto, ka biroja amatpersonu darba tiesiskās attiecībās piemērojamas darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normas ciktāl šis likums nenosaka citādi.

Ir pamats domāt, ka tiesa, iespējams, ir vērtējusi šo strīdu, vadoties pamatā no Darba likuma normām, neņemot vērā, ka biroja amatpersonas ir valsts amatpersonas, tātad valstij īpaši pakļautas personas, kuru amatā iecelšanu, atbrīvošanu un disciplinārsodīšanu nosaka speciālais likums.

Birojs uztur spēkā savus argumentus par biroja piederību valsts dienestam tā plašākajā nozīmē un argumentus par biroja amatpersonu atrašanos dienesta attiecībās ar valsti, tāpēc uzskata, ka šis strīds ir vērtējams, ņemot vērā valsts pārvaldi regulējošo normatīvo aktu prasības.

Birojs pieļauj, ka pamatā tiesa būs vērtējusi lēmumu pieņemšanas procesuālo pusi, nevis vērtējusi amatpersonas pieļautos pārkāpumus pēc būtības.

KNAB norāda, ka, ievērojot biroja vietu valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā un ņemot vērā biroja amatpersonu pienākumus un izvirzītās īpašās prasības, kas pēc sava tiesiskā statusa pielīdzināmas prokuroriem un iekšlietu sistēmas amatpersonām Satversmes tiesas ieskatā, šāda sašaurināta tiesību normu interpretācija noved pie likuma mērķim un jēgai neatbilstošā rezultāta.

KNAB likumā nav skaidri noteikts, cik tālu piemērojamas darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu normas un cik tālu speciālā likuma normas. Biroja ieskatā tiesai, izšķirot šo strīdu, bija jādod šīs tiesību normas skaidra interpretācija, nosakot šo robežšķirtni.

Skatot šo strīdu, tikai vadoties no Darba likuma normām, tiek būtiski aprobežotas biroja priekšnieka speciālajā likumā noteiktās valsts pārvaldes iestādes vadītāja tiesības un pilnvaras, it īpaši disciplinārvaras realizēšana pār padotībā esošajām personām. Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes vadītā darba grupa izstrādāja grozījumus KNAB likumā, novēršot minēto problēmu, taču šis likumprojekts joprojām nav ieguvis virzību.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja Dravenieces prasību un lika viņu atjaunot amatā. Tāpat apgabaltiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt vidējo izpeļņu 24 050 eiro apmērā. Tiesa noteica nekavējošu sprieduma izpildi daļā par Dravenieces atjaunošanu amatā un darba algas 1000 eiro apmērā piedziņu.

Apgabaltiesa arī apmierināja Dravenieces prasību par disciplinārsoda - algas samazinājuma - atcelšanu. Tiesa nolēma par labu Draveniecei piedzīt ieturēto darba algu 141,11 eiro apmērā.

Vēl no KNAB tiesa noteica piedzīt valsts nodevu 2407 eiro apmērā. Pilns spriedums lietā būs pieejams 12.janvārī, kad to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 3.septembra rīkojums paredzēja veikt birojā reorganizāciju, proti, likvidēt vairākas nodaļas, tostarp Dravenieces iepriekš vadīto Juridiskās un personālvadības nodaļu. Reorganizācijas rezultātā cita starpā tika izveidota Juridiskā nodaļa, kuras vadītāja pienākumu izpildītāja šobrīd ir Daiga Dambīte.