Līdz ar 2015. gada 1.janvāri stājas spēkā vairākas būtiskas izmaiņas, kas palielinās iedzīvotāju, bet jo īpaši ģimeņu ar bērniem, ienākumus - tiks palielināts ģimenes valsts pabalsta apmērs, pieaugs arī minimālās darba algas apmērs, kā arī tik samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme.
"Valsts pamats ir tās cilvēki, tāpēc ļoti svarīgs ir atbalsts iedzīvotāju labklājības veicināšanai un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Lai atbalstītu iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, no nākamā gada minimālā darba alga tiks palielināta no esošajiem 320 eiro uz 360 eiro. Tāpat, turot uzņēmējiem doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazinājumu, nākamajā gadā IIN likme būs 23% esošo 24% vietā. Savukārt, rūpējoties par stiprām un lielām ģimenēm, nākamajā gadā rasta iespēja palielināt arī ģimenes valsts pabalstu - visvairāk to izjutīs tieši lielās ģimenes", skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.
Lai atbalstītu Latvijas ģimenes ar bērniem, no 2015. gada paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstu no esošajiem 11,38 eiro mēnesī uz 22,76 eiro par otro bērnu un 34,14 eiro par trešo un katru nākamo bērnu.
Tāpat, cenšoties mazināt administratīvo slogu ģimenēm ar bērniem un motivēt skolas vecuma bērnus vasaras brīvlaikā strādāt, noteikts, ka no nākamā gada, bērnam strādājot vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), apgādniekam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo. Tādējādi jaunais atvieglojums taupīs vecāku laiku un ļaus vasaras brīvlaikā par bērnu (skolnieku līdz 19 gadu vecumam), kas strādā, piemērot divus atvieglojumus. Vecākiem - saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu 165 eiro apmērā, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā piemērot neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā, radot papildu ienākumu ģimenes budžetā.
Bez jau minētajām izmaiņām, no nākamā gada stājas spēkā arī citas normas, kuras iedzīvotājiem ir būtiski zināt. Tā, piemēram, lai turpmāk novērstu nodokļu nevienlīdzību attiecībā uz personām, kas saņem pensiju saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, un personām, kas saņem vecuma pensiju atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, noteikts, ka vispārējais neapliekamais minimums 75 eiro apmērā tiks piemērots līdz laikam, kad vecuma pensijas saņēmējs būs sasniedzis Latvijā noteikto pensionēšanās vecumu.
Kas attiecas uz administratīvā sloga mazināšanu IIN maksātājiem, ar 2015. gada 1.janvāri visus IIN maksājumus nodokļa maksātāji, tai skaitā Rīgas un Ventspils pašvaldības nodokļa maksātāji, ieskaitīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā Valsts kasē.
Paredzēts arī palielināt Mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Apgrozījumam līdz 7000 eiro paredzēts piemērot 9% likmi, bet tikai daļai, kas pārsniedz 7000 eiro, no 2015. gada 1.janvāra paredzēts piemērot 11% likmi.
Tāpat no nākamā gada paredzētas vairākas jaunas normas, lai vēl vairāk cīnītos ar negodprātīgajiem nodokļu maksātājiem un ēnu ekonomiku, kas nodara būtisku kaitējumu Latvijas iedzīvotāju labklājības attīstībai un tautsaimniecībai kopumā.
Attiecībā uz IIN būs noteikts pienākums, ka kapitālsabiedrībās, kurās neviens darbinieks vai valdes loceklis nesaņem algota darba ienākumus vismaz minimālas algas apmērā, bet kurās konkrētajā mēnesī ir apgrozījums vismaz pieckāršotas minimālās mēneša darba algas apmērā, būs jāmaksā darbaspēka nodokļi par visiem valdes locekļiem no summas, kas ir vismaz minimālās algas apmērā. Jaunā norma paredz palielināt minimālo apgrozījuma apmēru, kas nepieciešams, lai kapitālsabiedrība kvalificētos nodokļu maksāšanai par valdes locekļiem, lai neradītu papildu slogu mazajām kapitālsabiedrībām, kā arī, lai novērstu nodokļu plānošanu, maksājot nodokļus katru otro gadu.
Noteikts arī tas, ka turpmāk negodprātīgo nodokļu maksātāju valdes locekļiem par kapitālsabiedrības nodokļu parādiem būs jāatbild ar savu personisko mantu, ja vienlaicīgi izpildās šādi priekšnosacījumi - nav iesniegts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums, nokavēto nodokļu maksājumu suma pārsniedz 50 minimālo algu kopsummu, lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, aktīvi atsavināti ieinteresētajai personai un ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību. Tādējādi tiktu veicināta arī godīga konkurence uzņēmēju starpā.
Paredzēts arī tas, ka līzinga un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz informācija par fizisko personu gada laikā veiktajiem maksājumiem par līzinga un/vai kredīta pakalpojumiem ar nosacījumu, ja fiziskās personas veiktie līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumi mēnesī būs bijuši lielāki par 360 eiro jeb 4320 eiro gadā.