Satversmes tiesa (ST) šodien pēc Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") vadītāja Bertolta Flika sūdzības ierosinājusi lietu par administratīvajā procesā ietverto normu, kas liedz atsevišķās lietās pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu un noteic, ka spriedums ir spēkā tā pieņemšanas dienā.
Par to aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST paredzējusi vērtēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 286.14 panta atbilstību Satversmes 91. un 92. pantam, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas un paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.
LAPK 286.14 pants par apelācijas instances tiesas sprieduma spēku noteic, ka "apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā".
LETA jau ziņoja, ka Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 26.novembrī noraidīja "airBaltic" prezidenta Flika pieteikumu un atstāja spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt viņam kā uzņēmuma vadītājam 150 latu sodu par divu jaunu valdes locekļu nenorādīšanu Ieņēmumu dienestā.
Spriedumā apgabaltiesa atzina, ka "airBaltic" valdes locekļi ir amatpersonas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē un viņiem jāievēro likumā noteiktās prasības. Tiesa secināja, ka tādējādi Fliks pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par valsts amatpersonu saraksta grozījumu neiesniegšanu.
Administratīvās apgabaltiesas spriedums stājās spēkā tā pieņemšanas dienā, un tas nebija pārsūdzams, līdz ar to VID deva Flikam laiku, lai viņš VID iesniegtu amatpersonu sarakstu, kā arī iesniegtu savu valsts amatpersonas deklarāciju.
Fliks pieteikumu ST bija iesniedzis 2009.gada 7.decembrī un šodien ST nolēmusi ierosināt lietu, informēja Kovalevska.
Kā aģentūru LETA informēja Kovalevska, Fliks ST pērn decembrī iesniedzis kopumā divus pieteikumus.
Otrajā pieteikumā, kas ST saņemts 9.decembrī, Fliks lūdzis vērtēt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 18.punkta, cik tālu tas attiecas uz kapitālsabiedrībām ar ārvalstu ieguldījumu, atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 105.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Apstrīdētā likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" norma noteic: Valsts amatpersona ir kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus.
Arī šis pieteikums pieņemts un par to, vai tiks ierosināta lieta, ST lēmumu pieņems tuvākajās dienās, piebilda Kovalevska.