Latvijas Radio jaunā valde ir par raidorganizācijas iekļaušanu vienotā sabiedriskā medijā

Jaunie Latvijas Radio valdes locekļi atbalsta raidorganizācijas kļūšanu par vienotā sabiedriskā medijā integrētu struktūrvienību, liecina jaunās valdes locekļu - Alda Pauniņa, Sigitas Kirilkas un Ulda Lavrinoviča - iesniegtās motivācijas vēstules Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) konkursā uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem.

Kā savā pieteikumā norādījis izvēlētais Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš, viens no tuvāko trīs gadu mērķiem ir Latvijas Radio kā vienotā sabiedriskā medija integrēta struktūrvienība vai "izveidots organizatoriski un juridiski nostiprināts mehānisms".

Saskaņā ar Pauliņa vīziju šim mehānismam būs jānodrošina sabiedrisko mediju darbības koordinēšana, jānovērš dublēšanās un iekšējā konkurence, jāsekmē pieredzes un tehnoloģiju pārnese, jānodrošina sabiedrisko mediju radītā audio, video un teksta satura iespējami plašāka un vienlaicīga pieejamība visos izplatīšanas kanālos.

Tāpat Pauliņa skatījumā Latvijas Radio ir jābūt nozares līderim, tā programmām jāaptver plaša auditorija un daudzveidīgs klausītāju segments. Latvijas Radio ir jābūt augstai reputācijai, tam jātiek novērtētam kā sabiedriskam medijam.

Latvijas Radio valdes locekļa amatam programmas attīstības jautājumos izvēlētā bijusī ziņu aģentūras "BNS Latvija" vadītāja Sigita Kirilka savā motivācijas vēstulē NEPLP kā vienu no būtiskākajiem attīstības virzieniem atzīmējusi vienota sabiedriskā medija izveidi.

Kirilka raksta, ka šīs ieceres īstenošanai noteikti būs nepieciešama ne tikai administratīva, tehniska un cita apvienošana, bet patlaban daudzo redakciju sinerģija. "Šobrīd redakciju sadarbība ir fragmentāra, kaut gan ir pozitīvas iestrādes. Nākotnē šai sadarbībai jākļūst ciešākai, kas ļaus piedāvāt gan multimediju, gan padziļinātu saturu, racionāli plānojot resursus un apvienojot atsevišķu redakciju kompetences visaptveroša un kvalitatīva satura radīšanā".

Tāpat jaunajai valdes loceklei ir būtiska reģionālā satura stiprināšana. Pēc viņas domām, reģionālajā saturā būtu jāizvairās no pieejas, ka reģionos ir "kāda sava, īpaša pasaule tikai ar dažām specifiskām problēmām un retiem uzmanības vērtiem notikumiem". Nozīmīgs skatpunkts, uz ko norādījusi Kirilka, ir "No perifērijas uz centru".

Viņa kā būtisku izcēlusi patlaban esošo ģeopolitisko situāciju, kad kritiski būtisks valsts pastāvēšanai ir lojalitāti un integrāciju veicinošs saturs. Tāpat jādomā par apraides uzlabošanu Latgales reģionā, lai veicinātu šī reģiona iekļaušanos Latvijas informatīvajā telpā. "Tikai tā būs iespējams panākt nacionālās, kultūras identitātes stiprināšanu un sabiedrības kopīgu vērtību akceptēšanu, kas ir viens no sabiedrisko mediju mērķiem," uzsvērusi Kirilka.

Savukārt valdes locekļa amatam nodrošinājuma jautājumos izvēlētais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Uldis Lavrinovičs savā motivācijas vēstulē uzsvēris, ka vienota sabiedriskā medija izveide ir viena no stratēģijas pamatnostādnēm un viņa uztverē jaunajai Latvijas Radio valdei ir jādara visas likumīgi atļautās lobēšanas darbības, lai aizstāvētu šīs koncepcijas ātrāku apstiprināšanu un tajā paredzētā vienotā sabiedriskā medija izveidi.

Lavrinovičs arī atzīmējis, ka, pēc viņa domām, esošās radio telpas Doma laukumā 8 savu kapacitāti programmu veidošanā ir izsmēlušas un tāpēc ir nepieciešams uzsākt darbu ražošanas procesu restrukturizēšanai un pārvietošanai. "Latvijas Radio ēka ir celta pavisam citām funkcijām."

Diskusijā par Latvijas Radio attīstību raidījumā "Krustpunktā" Lavrinovičs atzina, ka tas nenozīmē, ka Latvijas Radio būs steigšus jāatbrīvo esošās telpas. Lai arī Latvijas Radio kolektīvs šajās telpās varētu palikt vēl ilgu laiku, tomēr "nevajag telpas uztvert kā neaizskaramu vērtību."

Kā vēl vienu svarīgu tēmu savā motivācijas vēstulē NEPLP Lavrinovičs norādījis nepieciešamību paplašināt integrācijas programmu izplatīšanas tīklu pierobežā, attīstot sabiedriski izglītojošo un ziņu raidījumu veidošanu arī krievu valodā, veicot informācijas izplatīšanu interneta platformā, kā vienu no iespējām piesaistot papildu profesionāļu palīdzību. Tas skaidrojams ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā.

"Labs sadarbības partneris varētu būt Latvijā ārzemju žurnālistu izveidotais krievu valodā iznākošais, bet Latvijas jurisdikcijā esošais interneta projekts "Meduza"," teikts Lavrinoviča motivācijas vēstulē.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien ar jaunajiem Latvijas Radio valdes locekļiem vienojusies 30.decembrī aicināt uz tikšanos līdzšinējo Latvijas Radio vadītāju Jāni Siksni, radio struktūrvienību vadītājus un arodbiedrības pārstāvjus, lai pārrunātu turpmāko sadarbību.

Kā aģentūru LETA informēja NEPLP pārstāvis Andris Ķēniņš, patlaban vēl nav zināms, vai radio pārstāvji piekritīs šādas tikšanās organizēšanai.

Pēc šīs tikšanās varētu tikt organizēta sanāksme ar visiem radio darbiniekiem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja NEPLP loceklis Dainis Mjartāns, šodien visi trīs jaunievēlētie Latvijas Radio valdes locekļi savstarpēji tikās pirmo reizi. Sēdē pārrunātas tehniskās lietas par amatu pārņemšanas procedūru. Jauno valdes locekļu pilnvaras sāksies 16.janvārī.

Kā ziņots, Latvijas Radio arodbiedrība iesniegusi vēstuli NEPLP vadītājam Aināram Dimantam, kurā aicina viņu un jaunos Latvijas Radio valdes locekļus šodien plkst.14 ierasties uz arodbiedrības sēdi, lai skaidrotu savu redzējumu par radio attīstību.

Kā vēstulē norāda arodbiedrības pārstāvji, "Latvijas Radio darbinieki ir neizpratnē par padomes lēmumu par Latvijas Radio valdes konkursa rezultātiem". Vēstulē teikts: "Mūsu skatījumā konkurss līdz šim ir bijis necaurspīdīgs un mums nav bijusi iespēja uzzināt konkursa dalībnieku programmu." Tādēļ arodbiedrība aicina sapulcē skaidrot katra valdes locekļa redzējumu, kā arī NEPLP argumentus valdes locekļu izvēlē.

Dimants uz šo tikšanos neplānojot ierasties.