Pirmdien valdības komitejā skatīs Eiropas Konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, kas paredz, ka istabas dzīvniekus nedrīkstēs nonāvēt, noslīcinot vai citādi noslāpējot, noindējot vai nogalinot ar elektrisko strāvu.
Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka Latvija pagaidām nav pievienojusies 1987.gada 13.novembra Eiropas konvencijai par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, bet tā kā gandrīz visas normas, kas noteiktas konvencijā, jau ir ietvertas Dzīvnieku aizsardzības likumā, tad nekādas papildu saistības valstij netiek izvirzītas un konvenciju varētu ratificēt.
Saskaņā ar konvenciju mājdzīvniekiem nedrīkst radīt nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai stresu un savus mīluļus nedrīkst pamest. Konvencija nosaka, ka mājdzīvniekam jānodrošina pietiekamā daudzumā ūdens un pārtika, kā arī kustību iespējas.
Tāpat konvencija aizliedz istabas dzīvniekus bez vecāku skaidri izteiktas piekrišanas pārdot bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.
Konvencija regulē arī mājdzīvnieku nogalināšanu. Paredzēts, ka istabas dzīvniekus varēs nogalināt tikai veterinārārsts vai cita kompetenta persona, izņemot ārkārtas gadījumus, lai izbeigtu dzīvnieka ciešanas, ja nav iespējams pietiekami ātri saņemt speciālista palīdzību. Izņemot ārkārtas gadījumus, dzīvnieka nogalināšanai varēs izvēlēties vienu no šādiem paņēmieniem - izraisīt tūlītēju samaņas zudumu un nāvi vai izraisīt dziļu vispārēju anestēziju, pēc tam veicot darbības, no kurām nenovēršami iestājas nāve.
Saskaņā ar konvenciju mājdzīvniekus nedrīkstēs noslīcināt vai noslāpēt, izmantot indīgas vielas vai zāles, nonāvēt ar elektriskās strāvas palīdzību.
Mājas dzīvniekus arī nedrīkstēs pakļaut tādai apmācībai, kas kaitē viņu veselībai un labturībai, jo īpaši piespiežot viņus darīt vairāk, nekā to ļauj viņu dabiskās iespējas vai spēks, vai izmantojot mākslīgus palīglīdzekļus, kas izraisa ievainojumus vai nevajadzīgas sāpes, ciešanas vai stresu.
Tāpat konvencija aizliedz mājdzīvniekiem apgriezt astes un ausis, amputēt nagus un izraut ilkņus. Taču katrai dalībvalstij ir tiesības uz vienu vai vairākām atrunām. Latvijā praktizējošam veterinārārstam būs atļauts izdarīt astes apgriešanu šādu šķirņu suņiem - asspalvainais foksterjers, gludspalvainais foksterjers, krievu medību spaniels, vācu asspalvainais putnu suns, vācu īsspalvainais putnu suns, vācu medību terjers, Velsas terjers.
Savukārt attiecībā uz klaiņojošajiem dzīvniekiem konvencija paredz - ja dalībvalstī klaiņojošo dzīvnieku skaits rada problēmas, tā veic attiecīgus pasākumus, lai skaitu samazinātu. To darot, jāievēro vairākas prasības - sagūstot dzīvnieku, tam jārada pēc iespējas mazākas fiziskas un garīgas ciešanas un dzīvnieki jānogalina atbilstoši konvencijā noteiktajiem principiem.
Dokuments noteic arī mājas dzīvnieku tirdzniecības, komerciālās audzēšanas un dzīvnieku patversmju prasības. Paredzēts, ka ikvienam cilvēkam, kas nodarbojas ar mājdzīvnieku tirdzniecību vai komerciālo audzēšanu, vai arī pārvalda dzīvnieku patversmi, par to būs jāpaziņo kompetentajai iestādei. Šīs darbības varēs veikt tikai tad, ja būs vajadzīgās zināšanas un prasmes, kas iegūtas profesionālās apmācībās, kā arī, ja izmantotās telpas un aprīkojums atbildīs prasībām.
ZM likumprojekta anotācijā norādījusi, ka Latvijā attieksme pret mājas (istabas) dzīvniekiem ir visai dažāda, un pārsvarā tās ir ierobežotu zināšanu un nepietiekamas izpratnes sekas, tāpēc dzīvnieki tiek turēti apstākļos, kas neveicina to veselību un labturību. Strauji palielinās klaiņojošo un eitanezēto dzīvnieku skaits.
Pašreiz valstī informatīvās un izglītojošās funkcijas veic Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, kas ir konsultatīva institūcija un kas izglīto sabiedrību un sniedz valsts iestādēm ieteikumus dzīvnieku aizsardzības jomā.