Citadeles izmeklēšanas komisija pieprasa dokumentus

Bankas Citadele pārdošanas darījuma parlamentārā izmeklēšanas komisija pieprasījusi dokumentus no Ministru kabineta, Privatizācijas aģentūras, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kā arī no pašas bankas.

Bankas Citadele pārdošanas procesā, kas sākās 2013. gada vasarā, bija mēģināts saglabāt tādu slepenības režīmu, ka pat dažiem ministriem netika dota pielaide valsts noslēpumam – kā tenkoja Saeimas kuluāros – lai viņi nevarētu nekā ietekmēt šo darījumu. Tikai dažas mediju aktivitātes spēja nedaudz pavērt darījuma noslēpumainības plīvuru, un tūlīt pat parādījās tāds neglītums, kāds pat «masveida» privatizācijas laikā nebija redzēts (Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās, drudžaina jaunu valdes locekļu meklēšana galopa tempā u. tml.).

Plašas pilnvaras

Nepārprotami arī komisijas pieprasītie dokumenti joprojām ir slepeni, tomēr Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums dod tiesības pieprasīt šos dokumentus, bet valsts amatpersonām uzliek par pienākumu tos izsniegt. Turklāt likumā Par valsts noslēpumu noteikts, ka parlamentāro izmeklēšanas komisiju locekļiem nav jāsaņem speciālā pielaide valsts noslēpumam, proti, tā nav jāprasa Satversmes aizsardzības birojam, kā, piemēram, tas ir jādara ministriem, riskējot saņemt atteikumu. Parlamentāro izmeklēšanas komisiju locekļiem pielaidi valsts noslēpumam garantē likums.

Izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai) pēdējā komisijas sēdē apsolīja, ka tiks darīts viss, lai Citadeles pārdošanas darījuma dokumenti tiktu atslepenoti. Komisijas locekļi vienojās, ka Citadeles pārdošanas darījuma dokumentu publiskošana būs viens no pirmajiem komisijas uzdevumiem.

Prasīs pat e-pastus

Sarunā ar Neatkarīgo G. Kūtris pastāstīja, ka Citadeles darījumā iesaistītajām institūcijām nosūtīti gan vispārēji dokumentu pieprasījumi, gan arī ļoti konkrēti pieprasījumi gadījumos, kad izmeklēšanas komisija zinājusi, kādiem dokumentiem jābūt. Komisijas vadītājs gan atturējās nosaukt šos dokumentus. «Sagaidīsim, kad tie tiks atsūtīti,» viņš argumentēja.

Tikmēr Saeimas deputāta un izmeklēšanas komisijas locekļa Andreja Elksniņa mājaslapā atrodams viņa iesniegums, kurā uzskaitīti konkrēti dokumenti, kas būtu pieprasāmi. Viņš norāda, ka vispusīgai Citadeles pārdošanas darījuma izpētei būtu nepieciešams pieprasīt ne tikai noslēgtos līgumus un valdības un Privatizācijas aģentūras valdes sēžu protokolus, bet arī par darījumu atbildīgo darbinieku jebkādu saraksti ar pretendentiem, (no tā varēs secināt, vai ar kādu no pretendentiem nav veikta «privileģēta» sarakste), konsultantiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem u. tml., tostarp e-pasta vēstules. Tāpat nepieciešams pieprasīt visus pēdējo gadu bankas kredītportfeļa, pašu kapitāla, kapitāla pietiekamības un likviditātes novērtējumus, no kuriem tad būtu redzams, kā šie rādītāji var ietekmēt bankas pārdošanas cenu. Kā publiski zināms, lai gan parakstīts Citadeles 75% akciju pārdošanas līgums, pārdošanas galīgā cena vēl nemaz nav zināma, un tā ir atkarīga no bankas šā gada darbības rezultātiem.

Priekšā nopietns darbs

Kā deputāti vienojās pēdējā komisijas sēdē, komisijas uzdevumos būs arī pietiekami sensitīvas lietas. Piemēram, komisija centīsies panākt pretendentu iesniegumu publiskošanu, Tāpat komisija centīsies panākt sarakstes ar Eiropas Komisiju publiskošanu – no tās būs redzams, vai tiešām Latvijai nebija citas iespējas, kā pārdot Citadeli līdz šā gada beigām, vai tomēr šajā jautājumā Latvijas sabiedrībai konskeventi tika pūsta migla acīs.

Komisija pētīs, vai darījumā sasniegts maksimālais labums valstij – vai pārdošanas metode, konsultanta izvēle, konsultanta apmaksas nosacījumi ir bijuši pamatoti (piemēram, kāpēc konsultantam maksāta fiksēta cena, nevis procents no darījuma summas, kad konsultants būtu ieinteresēts cīnīties par maksimālu cenu.) Tāpat komisija apņēmās pētīt konkrētu amatpersonu atbildību šajā darījumā.

Komisija kā tehnisko sekretāru un konsultantu piesaistījusi G. Kūtra pašreizējo partijas biedru Guntaru Viziņu. Viņš šobrīd ir arī No sirds Latvijai Ētikas komisijas loceklis, bet pirms tam viņš bija Zatlera Reformu partijas Ētikas komisijas priekšsēdētājs. Vēl agrāk viņš bija Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas biedrs. Kad A. Šlesers kļuva par satiksmes ministru, G. Viziņš ieguva siltu amatu Satiksmes ministrijas sistēmā. Publiski avoti liecina, ka 2009. gadā viņš iegādājies dzīvokli Centra rajonā, kaut gan šāds darījums viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav deklarēts. Šie fakti būs jāanalizē SAB, lemjot par pielaides piešķiršanu, jo atšķirībā no Saeimas deputātiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas tehniskajiem darbiniekiem būs vajadzīga speciālā pielaide valsts noslēpumam.

Tāpat G. Kūtris paziņoja, ka komisijas konsultants būs Andis Seņkāns, kurš ir specializējies banku tiesībās.