VESELĪBA: Mirdzaritmiju var nesajust, bet ļoti bīstama
Astrīdas kundze uzzināja, ka viņai ir mirdzaritmija, tikai pēc tam, kad pēkšņi nonāca slimnīcā ar insultu. Biedrības Parsirdi.lv veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kas ir šī slimība ar tik skaistu nosaukumu, ja vien tā var teikt par slimībām. 61 procents aptaujāto atbildēja, ka nezina, kas ir mirdzaritmija, bet 37 procenti pareizi atbildēja, ka tas ir sirds ritma traucējums.
Astrīda līdz pat septiņdesmit gadu vecumam strādājusi un sirds ritma problēmām nepievērsa lielu uzmanību, lai gan tās bija pamanījusi. «Tās man netraucēja, un es ar to varēju sadzīvot, nekad nebiju iedomājusies, ka var nonākt līdz insultam, kas tiešām burtiski apstādina dzīvi,» atklāj Astrīda. Pēc saslimšanas ar insultu sieviete aizgāja pensijā un pašlaik, ievērojot ārsta noteikumus, regulāri lieto zāles gan mirdzaritmijas ārstēšanai, gan paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai, jo arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc rodas sirds slimības, kas var novest līdz insultam. Pateicoties savlaicīgai medicīniskās palīdzības sniegšanai insulta vienībā un rehabilitācijai, Astrīda pēc insulta atguvusies salīdzinoši labi, tomēr, ņemot vērā paaugstināto asinsspiedienu un konstatēto aritmiju, zāles viņai būs jālieto visu turpmāko mūžu. «Cilvēkiem vairāk jāstāsta par šiem sirds slimību riskiem, jo daudzas lietas var novērst jau darbspējīgā vecumā un, laikus pamanot problēmas, arī pašu slimību var pamanīt agrāk un nenonākt kritiskā stāvoklī slimnīcā,» Neatkarīgajai saka rīdziniece Astrīda.
Mirdzaritmija – svešs vārds
Tikai neliela daļa cilvēku zina, kas ir mirdzaritmija, taču daudzi nezina vai arī maldīgi domā, ka tie miega ritma traucējumi vai traumatisks atmiņas zudums. Tāpat cilvēki nezina, ka šie sirds ritma traucējumi var novest pie insulta. Labāk informētas par mirdzaritmiju ir sievietes, kā arī gados vecāki cilvēki. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem par mirdzaritmiju zina tikai 26 procenti.
Cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir svarīgi laikus diagnosticēt mirdzaritmiju un sākt ārstēšanu, pirms vēl nav noticis sliktākais. Ārsti norāda, ka daudziem pacientiem, kuri nonāk slimnīcā, iepriekš nav veiktas veselības pārbaudes, nekad nav mērīts asinsspiediens, un tikai slimnīcā noskaidrojas, ka insults noticis nediagnosticētas sirds slimības dēļ. Ārkārtīgi liela problēma ir neatklātas sirds aritmijas, kuru dēļ Latvijā notiek 50 procenti insultu. Sirds aritmijas nav tikai gados ļoti vecu cilvēku slimība, pirmās sirds asinsvadu problēmas, kuras pēcāk var novest pie insulta, tiek konstatētas vidēji 30–40 gadu vecumā.
Mirdzaritmija jeb mirgojošā aritmija ir sirds ritma traucējumi. Sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet ātri vibrē vai trīc, tas notiek tik ātri, ka var šķist, ka tie pat nekustas. P. Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kaspars Kupics šīs kustības salīdzina ar kolibri spārnu vēzieniem. Mirdzaritmijas rezultātā sirds priekškambarī var izveidoties trombs, kas savukārt var nonākt asinsritē, smadzenēs, izraisot insultu.
Jāpārbauda pulss
Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tāpēc ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.
K. Kupics stāsta par pētījumu, kur pacientiem pie ģimenes ārsta ar īpašu iekārtu noteica, vai ir aritmija – 2,6 procentiem pacientu konkrētajā brīdī bija sirds aritmija, taču puse no viņiem to vispār nejuta. Sirds aritmiju konstatē arī ar elektrokardiogrammas palīdzību un vēl citām – sarežģītākām metodēm, taču, kā uzsver kardiologs, primārais ir vērsties pie ģimenes ārsta. «Mirdzaritmija ir kā lēna, lienoša slimība, kas attīstās lēnām, to sākumā var nemaz nepamanīt, taču tad lēkmes kļūst arvien stiprākas un pašas vairs nepāriet, un katra nākamā lēkme provocē nākamo, turklāt ir ļoti augsts risks notikt insultam, tāpēc ir svarīgi laikus atklāt un ārstēt ar atbilstošām metodēm,» stāsta K. Kupics. Galvenie mediķu ieteikumi ir veselīgs dzīvesveids, pareizs uzturs, fiziskās aktivitātes un mirdzaritmijas gadījumā – sirds ritma zāles. Ārsts arī atgādina, ka viens no mirdzaritmijas ierosinātājiem ir nekontrolēts paaugstināts asinsspiediens. «Latvijā diemžēl cilvēki nesaprot mirdzartimijas risku, zāles nelieto un neapzinās, cik tas ir bīstami un ka tas var izraisīt insultu,» secina ārsts. Taču pasaules dati liecina, ka pacientu skaits ar mirdzaritmiju pieaugs ģeometriskā progresijā, tas saistīts ar pieaugošo gados vecāku cilvēku īpatsvaru sabiedrībā.
Cik bieži pie ārsta
Jautāti par to, cik bieži būtu profilaktiski jāpārbauda sava veselība, trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pie ārsta jādodas tikai tad, kad tiek novērotas veselības problēmas, bet 23% procenti zina, ka līdzīgas slimības tuvinieku vidū ir papildu iemesls rūpēties par savu sirds veselību. «Lai arī aptauja rāda, ka iedzīvotāji ir labi informēti, ka sirds un asinsvadu veselība profilaktiski būtu jāpārbauda vismaz reizi gadā, praksē ārsti bieži saskaras ar jau ielaistām un neārstētām sirds un asinsvadu slimībām, kurām nepieciešama nopietna ārstēšana un ir iespējamas komplikācijas. Mūsu novēlējums nākamajā gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam – vairāk rūpēties par savu veselību, atteikties no kaitīgiem ieradumiem un ienest dzīvē vairāk prieka un optimisma,» saka biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa.