Nākotne neskaidra, bet Jaunajam vilnim zāle Jūrmalā būs rezervēta

© f64

Kamēr Krimas pussalas kultūras ministre jau līksmi ziņo par provizorisku vienošanos ar konkursa Jaunais vilnis organizatoriem par minētā pasākuma rīkošanu šajā Ukrainai atņemtajā teritorijā jau nākamgad, Jūrmalas dome un arī Dzintaru koncertzāles vadītāji rausta plecus – tās esot tikai baumas.

Izskanēja ziņa, ka ne tikai Jaunais vilnis, bet arī citi Krievijas rīkotie pasākumi, kā KVN un Comedy Club humoršovs, nākamgad varētu Jūrmalu pamest. Tāds lēmums esot pieņemts Maskavā ļoti augstā līmenī, tāpēc šo šovu rīkotājiem Igoram Krutojam, Aleksandram Masļakovam un Garikam Martirosjanam nākšoties vien piekrist. Tagad vēl šīm vēstīm pievienojusies informācija, ko paudusi Krimas kultūras ministre Arina Novoseļska: republikas galva Sergejs Aksjonovs vienojies ar Maskavu, producentiem un Krievijas Federācijas vadību par konkursa rīkošanu Krimā. Jāteic, ka arī Igors Krutojs jau novembrī pieļāva iespēju mainīt līdzšinējo Jaunā viļņa norises vietu, gan konkrēti neminot – kur.

Vislielākais sašutums par tādām baumām bija Dzintaru koncertzāles vadītājam Guntaram Ķirsim – viņš nesaprotot, no kurienes mediji rāvuši šādu informāciju. Katrā ziņā viņam par šādu lietu pavērsienu nekas neesot zināms. Zāle uz jūliju jau ir rezervēta, vēl tikai līdz mēneša beigām jāslēdz galīgā vienošanās. Vairāk viņam par šo lietu nekas neesot sakāms. Arī Jūrmalas domē sekoja līdzīga atbilde – ir jau jūlijā pieprasīta koncertzāles rezervācija, ir sadarbības līgums, kas gada beigās būs jāparaksta. «Pāragri ir šausmināties un vaimanāt par to, kas vēl nav noticis. Galu galā nekādu oficiālu atteikumu līdz šim neesam saņēmuši, un nezinām, kurš ir tas avots, kas paudis šādas nepārbaudītas ziņas,» teica Jūrmalas domes pārstāve Ieva Aile.

Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents Māris Dzenītis jau iepriekš pauda satraukumu par iespējamo Jaunā viļņa aizceļošanu uz citu debespusi, kā arī tā radītajām negatīvajām sekām Jūrmalas uzņēmējvidei. Arī Neatkarīgajai viņš atzina: paši pasākuma organizatori jau gan negribot iet projām no Jūrmalas, vienīgais – ja nu viņus nenostāda tādā situācijā, ka viņi ir spiesti to darīt. Lai tā notiktu, savu roku pielikuši gan pašmāju, gan Krievijas politiķi. Negriboties jau ticēt, ka tā tiešām arī notiks. Ja tomēr šis scenārijs piepildīsies, ir jādomā jau laikus, kā aizpildīt tukšo laukumu. Skaidrs, ka zāle tāpēc tukša nepaliks. Protams, nebūs viegli atrast ko līdzvērtīgu, kas varētu piesaistīt 250 miljonu televīzijas skatītāju. Saprotams esot vietējo uzņēmēju satraukums, ka būs jāzaudē liela peļņas daļa, taču tajā pašā laikā tas ir pamudinājums meklēt citu mērķauditoriju, ne tikai Krievijas tūristus. M. Dzenītis gan arī nav zaudējis optimismu – kādreiz ar konkursa organizatoriem parakstīts piecu gadu līgums, bet vēlākos gados tas bijis viena gada garumā. Jau vairākus gadus pirms tā parakstīšanas bijusi šāda ažiotāža, taču beigās līgums vienmēr ticis noslēgts. Viņš pieļaujot, ka tā notiks arī šogad.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.