Privātpersonu dzīvokļos bez saimnieku ziņas reģistrēts pustūkstotis uzņēmumu
Šogad nākuši gaismā pustūkstotis gadījumu, kad uzņēmumi reģistrēti adresēs bez nekustamo īpašumu saimnieku ziņas un piekrišanas.
Šā gada pirmajos 11 mēnešos Uzņēmumu reģistrs (UR) vērsies policijā ar 453 pieteikumiem par gadījumiem, kuros UR reģistrējis uzņēmumus, pamatojoties uz viltotām dzīvokļu un citu īpašumu saimnieku atļaujām jaunajiem uzņēmumiem atrasties viņu īpašumos. UR nespēj uzņēmumu reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas brīdī atpazīt viltojumus un par savu kļūdu uzzina tad, kad par fiktīvo adresi žēloties ierodas vai nu īpašuma saimnieki, vai fiktīvā uzņēmuma apkrāptie sadarbības partneri, kuri nesekmīgi meklējuši šo uzņēmumu pa maldinošām adresēm. 2014. gada 11 mēnešos UR saņēmis 1089 šāda rakstura sūdzības.
Sliktākais stāstā par fiktīvajām adresēm ir tas, ka UR nedrīkst pēc pirmā signāla izvākt šādu adresi no savām datu bāzēm. Līdz ar to valsts iestāde spiesta maldināt sabiedrību ar nepareizām adresēm un tracināt cilvēkus, kuriem šāda situācija rada neērtības vismaz tāpēc, ka viņu pastkastītes vienmēr pilnas ar uzņēmumiem adresētiem parādu piedzinēju brīdinājumiem, policijas un tiesas pavēstēm utt. Šādi vēstījumi liek jebkurā brīdī sagaidīt arī tos, kuri mēģina fiktīvo uzņēmumu apciemot klātienē.
Fiktīvo adrešu problēma Latvijā atspoguļo valsts iestāžu nespēju un nevēlēšanos apkarot krāpšanu uzņēmējdarbībā. Fiktīvās adreses taču ir vajadzīgas dažādās krāpšanas shēmās, kas nevarētu pastāvēt bez policistu un citu valsts varas dalībnieku atbalsta. Rezultātā fiktīvo adrešu pieteicēju «bezkaunībai nav robežu», saka Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere, kuras darbiniekiem visbiežāk jātaisnojas visa valsts aparāta vietā un vārdā.
Pārliecinošs apstiprinājums G. Paideres vārdiem ir fakts, ka praktiski bez rezultātiem palicis viņas priekšgājēja Ringolda Baloža mēģinājums mobilizēt citas iestādes uz fiktīvo adrešu apkarošanu. Šo mēģinājumu Neatkarīgā aprakstīja 2012. gada 3. jūlijā. Tātad pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu droši apstiprināt toreizējos iespaidus. «Sanāksmes vienīgais rezultāts bija secinājums, ka policija dokumentu viltojuma faktus neizmeklē un neizmeklēs.» Krāpnieku pārliecību par pilnīgu nesodāmību parāda pieaugums pieteikumu skaitam par fiktīvajām adresēm: šogad 11 mēnešos tātad 453 pieteikumi, bet pērn tajā pašā laikā – 248 pieteikumi. Rezultātā uz policijas līdzdalību fiktīvo adrešu likvidēšanā UR, kā šķiet, vairs necer, bet cenšas nodrošināt sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Pirmkārt, tam dotas tiesības pasludināt par likvidējamiem uzņēmumus, kam atklāts fiktīvu uzņēmumu pazīmju kopums. Tādā gadījumā UR izpilda VID lēmumu un likvidē maldinošo adresi kopā ar visu uzņēmumu. Otrkārt, VID veido riska adrešu sarakstu, kur uzņēmumus reģistrēt nedrīkst, bet tieši tā ir runga, kas ķers mierīgos iedzīvotājus: jo rūpīgāk no uzņēmumu reģistrēšanai iespējamo adrešu krājuma tiks aizvāktas bezpajumtnieku patversmes vai privātās adreses, kuru saimnieki pārdod savu atļauju uzņēmuma reģistrācijai par alkohola pudeli, jo lielāka varbūtība uzzināt par paša dzīvoklī reģistrētu firmu tiem, kuri ar blēdībām vismazāk saistīti.