Izvērtēs par Latvijas paviljonu "World Expo" atbildīgo personu nolaidību

© f64

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē "World Expo" atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta "Expo Milano 2015" projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību "Expo 2015". "Šī sadarbība nebija veiksmīga," sacīja Reizniece-Ozola.

Runājot par projektā iesaistītajām atbildīgajām personām, ekonomikas ministre piebilda, ka par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē "World Expo 2015" lēmumi tika pieņemti iepriekšējo ekonomikas ministru laikā. "Tas ir pasākums, ko saņēmu mantojumā un tagad risinu," atzina Reizniece-Ozola.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka valdība lēmumu par Latvijas piedalīšanos starptautiskajā izstādē "World Expo 2015", kas no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim notiks Itālijas pilsētā Milānā, pieņēma 2011.gada 5.jūlijā. Tolaik valdības sēdē vairāki ministri norādīja, ka ir svarīgi savlaicīgi sākt gatavošanos dalībai izstādē.

2012.gada jūnijā Ekonomikas ministrija informēja, ka Latvijas ekspozīcija gaidāmajā starptautiskajā izstādē būs veltīta medus un biškopības tēmai un paviljona moto būs "Dzīvības drava". Projekta kopējās izmaksas lēstas ap 4,023 miljoniem latu (5,7 miljoniem eiro).

Līgumu par Latvijas dalību izstādē Latvijas pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē "Expo Milano 2015" Milānā Roberts Stafeckis parakstīja 2012.gada novembrī.

2013.gada jūnijā tika izsludināts Latvijas "Expo Milano 2015" ekspozīcijas satura un arhitektoniskā veidola metu konkurss, kurā kopumā tika pieteiktas desmit idejas. Metu konkursam noslēdzoties, nevienai idejai netika piešķirta 1.vieta, bet sarunas tika turpinātas ar diviem otrās vietas ieguvējiem - apvienību "SIA "Positivus Event", SIA "Made arhitekti", Rolandu Pēterkopu un SIA "McCann Riga"" un apvienību "SIA "DDB Worldwide Latvia", SIA "Sarma&Norde arhitekti", SIA "Sabiedrisko attiecību aģentūra "PR Stils"" un SIA "Kultūras projektu aģentūra Indie"".

2013.gada decembrī par metu konkursa uzvarētāju tika atzīta komandītsabiedrības "Expo 2015", kurā darbojas SIA "Positivus Event", SIA "Made arhitekti", Rolands Pēterkops un SIA "McCann Rīga", ideja Latvijas paviljonu veidot kā ozolu. Ar komandītsabiedrību tika noslēgts 2 353 813 latus (3 349 174 eiro) vērts līgums par Latvijas paviljona arhitektonisko un saturisko risinājumu. Latvijas paviljona makets tika prezentēts 2014.gada oktobrī.

Šā gada 29.septembrī Ekonomikas ministrija izsludināja paātrinātu slēgtu iepirkumu par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē "Expo Milano 2015" paviljona būvniecību, apsaimniekošanu un demontāžu. Tajā pieteicās divi pretendenti - SIA "RBSSkals Būvvadība" un Itālijas uzņēmums "Paolo Beltrami S.p.A", taču piedāvātās summas ievērojami pārsniedza būvniecībai pieejamā finansējuma apjomu, tāpēc Ekonomikas ministrija iepirkuma konkursu beidza bez rezultāta.

Jau ziņots, ka iepriekšējā starptautiskā izstāde "World Expo 2010" norisinājās Šanhajā, Ķīnā, no 2010.gada 1.maija līdz 31.oktobrim. Tā ir pasaulē nozīmīgākā starptautiskā izstāde, kas vērsta uz valsts tēla veidošanu un popularizēšanu, tehnoloģiju un sasniegumu demonstrēšanu, eksportspējas veicināšanu.

Latvijas paviljonu izstādē veidoja SIA "Aerodium", un valsts dalība tajā izmaksāja 2 550 000 latu (3 628 323 eiro).

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais