Daugavpils cietoksnī pabeigta vēl vienas daļas rekonstrukcija

Daugavpils jeb Dinaburgas cietoksnis ir vienīgais 19. gadsimta pirmās puses militārās arhitektūras paraugs Austrumeiropā, kas salīdzinoši labā stāvoklī ir saglabājies līdz mūsdienām.

Pēdējos gados cietokšņa teritorijā īstenoti vērienīgi rekonstrukcijas darbi un, īpaši pēc Marka Rotko mākslas centra atvēršanas, tas ir kļuvis par iecienītu tūrisma objektu. Daugavpils cietoksni apmeklē tūtisti ne tikai no Latvijas, bet arī no daudzām valstīm visā pasaulē.

Un nupat pabeigti vēl vienas cietokšņa daļas rekonstrukcijas darbi. Vēl pirms gada teritorija Daugavpils cietokšņa 1. krasta lunetes apkārtne izskatījās kā aizaugusi lauku pļava ar pussagruvušu kādreizējo sargu jeb kordegardes ēku. Šo objektu rekonstrukcijas projekts sākās pagājušā gada novembrī un šogad 27. novembrī lunete un sargu ēka pēc restaurācijas tika nodota ekspluatācijā, līdz ar to tika paveikts vēl viens būtisks darbs cietokšņa teritorijas infrastruktūras sakārtošanā un pielāgošanā tūristu piesaistīšanai. Ieplānots, ka objekta svinīga atklāšana notiks 2015. gada 24. aprīlī Daugavpils starptautiskās tūrisma konferences laikā, tādējādi atklājot jauno tūrisma sezonu.

Projekta vadītājs Artjoms Mahļins uzsver, ka cietokšņa centrālās ieejas mezgla izveide ir projekta nozīmīgais ieguvums. A. Mahļins: „Mēs aicināsim visus tūristus no Daugavas ielas puses gar šo jaunizveidoto sargmāju, pa jau izbūvēto koka tiltu, caur Nikolaja vārtiem ienākt cietoksnī. Mūsu vārti būs vaļā jau nākamgad.”

Arī Daugavpils vicemērs Jānis Dukšinskis atzīmē, ka 1. krasta lunetes restaurācija, atjaunošana bija ļoti svarīgs projekts, jo tagad šajā vietā veidojas noteikts komplekss, varam redzēt, kā cietoksnis nākotnē izskatīsies.

Restaurācijas process bija sarežģīts, pirms darbu uzsākšanas lielāko daļu no kordegardes ēkas klāja pamatīgs zemes slānis kopā ar akmeņiem, apaugumu, kokiem. Jumta forma un akmens dzega bija pilnībā zudusi un objekta daļas vajadzēja burtiski salikt pa maziem fragmentiem. Projekta arhitekte Ilze Ratniece uzsver, ka viņai ir ļoti paveicies, ka Artjomam Mahļinam Maskavas Kara arhīvā izdevies atrast kordegardes ēkas projekta rasējumus. Pateicoties tiem, ēkai izdevās atgriezt vēsturisko izskatu. Projekts tika izstrādāts sadarbībā ar Latvijā pazīstamo arhitektu un restaurācijas speciālistu Pēteri Blūmu.

I. Ratniece: „Tāpat ļoti paveicās, ka, noņemot apaugumu un zemes slāni ap ēku, izdevās atrast daudzus oriģinālos dzegas akmeņus, pēc kuriem bija iespējams izgatavot kopijas. Restaurācijā tika izmantoti ar rokām darināti Lodes ķieģeļi, klasiskie kaļķu javas apmetumi, tika izgatavoti koka logi, vārti, visādi būvgaldniecības elementi, krāsoti ar klasisko lineļļas krāsu. Maksimāli tika izmantoti autentiski materiāli.”

A. Mahļins: „Restauratori strādāja arī pie polihromijas atjaunošanas. Obligāti vajadzēja saglabāt laukumus, kuros vairāki apmetumi veidoja it kā gleznojumu, liels darbs bija visu šuvju iztīrīšana, atjaunošana un vairākkārtēja jauno pigmentēto toņu uzlikšana. Pie tam vienā telpā bija saglabājusies bituma mastikas kārta, kuru vietās, kur tā tiešām turējās pie ķieģeļiem, vajadzēja saglabāt.”

Pilnībā no jauna tika izgatavoti arī metāla ieejas vārti, kas ir kādreizējo cietokšņa barjervārtu kopija iepriekšējā izskatā ar interesantiem čuguna dekora elementiem. Līdzīgi vārtu stabi bija saglabājušies pie cietokšņa Mihaila vārtiem, tāpēc būvniekiem izdevās atjaunotos stabus uzmūrēt precīzi tādos pašos izmēros, kādi bija vēsturiskajiem analogiem. Ilze Ratniece tomēr atzīst, ka metāla vārti gan ir tāds kā atšifrējums no vecām un visai miglainām vēsturiskajām fotogrāfijām. Ugunslodes, kas vainago vārtu stabus, gan ir precīzas vēsturisko ložu kopijas, jo tika atrasts to fragments. Arī cara ēgļi uz vārtiem ir maksimāli tuvināti vēsturiskajiem.

Būvdarbi notika Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas apstiprinātā projekta „Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana Daugavpilī un Grodņā” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 927 tūkstoši eiro, no kuriem 90 procenti – Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta finansējums.

Daugavpils cietoksnis ir izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 hektāriem. Tā fortifikāciju lauzto līniju veido aizsargvalnis ar astoņiem bastioniem, sešiem ravelīniem, sešām kontrgardēm kopā ar citām aizsardzības konstrukcijām: lunetēm, redutēm un aizsarggrāvi. Daugavas kreisajā krastā izvietots tilta nocietinājums.

Ikviena cietokšņa detaļa izstrādāta, pielietojot cariskās Krievijas un Eiropas labāko arhitektu skolu būvniecības pieredzi. Cietokšņa iekšpuse plānota pēc tradicionālajiem karavīru pilsētu paraugiem – centrā parādes laukums, ap kuru grupējas administratīvo un dzīvojamo ēku kvartāli. Visas ēku fasādes ieturētas ampīra stilā, izņemot Nikolaja vārtus un Ūdenstorni, kuri uzbūvēti gotiskās formās.