Parādi par siltumu samazinājušies

Latvijas lielajās pilsētās parādi par siltumenerģiju ir samazinājušies par 28 procentiem, bet mazākajās pašvaldībās – par apmēram 20 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tomēr reālais parādu apjoms ir par 20–30 procentiem lielāks nekā publiski norādītais, un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir paredzējusi beidzot mainīt parādu aprēķināšanas kārtību. Pašlaik plānots, ka jaunā kārtība tiks ieviesta no 2015. gada septembra. LPS padomnieks Aino Salmiņš skaidro, ka pagaidām apkures parādus kausē (vai vismaz nepalielina) gan siltā ziema, gan samazinātās gāzes cenas, kuras kļūs vēl mazākas. Piemēram, a/s Rīgas siltums informē, ka, pateicoties dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumam, uzņēmuma piegādātā siltuma cena decembrī attiecībā pret novembri samazinās par 1,6 procentiem. Tiek prognozēts, ka arī janvārī un februārī rīdziniekiem siltumenerģijas cena kļūs par vēl 1,6 procentiem mazāka nekā šā gada decembrī. Rīgā iedzīvotāji apkures parādu nomaksājuši visaktīvāk, tas sarucis par 64 procentiem, Liepājā – par 61,2 procentiem un Jūrmalā – par 55,3 procentiem. Parādi kļuvuši mazāki arī novados (izņemot lielo pilsētu pašvaldības), kur līdz 1. septembrim iedzīvotāji par apkuri nebija samaksājuši 14,2 miljonus eiro, un tas ir par 12 procentiem mazāk nekā pirms gada (attiecīgi 16,1 miljons eiro). Savu artavu parādu deldēšanā piemet arī tarifu izlīdzināšanās Latvijā – augstākie tarifi samazinās, bet zemākie palielinās.

A. Salmiņš atzīst, ka 30–40 procenti Latvijas iedzīvotāju ziemā regulāri izjūt grūtības samaksāt par apkuri, savukārt vasarā šī summa izlīdzinās. Tāpat ir zināms, ka oficiālās aptaujas reālo apkures parādu situāciju neatspoguļo, jo apmēram 20–30 procentus iedzīvotāju parāda pirms apkures sezonas apmaksā pārvaldnieks un vēlāk cenšas piedzīt no nemaksātājiem. Pretējā gadījumā iedzīvotāji var palikt bez siltuma. Pašlaik LPS neapkopo pilnīgi visu informāciju par situāciju pašvaldībās, bet turpmāk ir paredzēts aptaujāt ne tikai siltumražotājus, bet arī ievākt datus no mazajām pašvaldībām, kur apkuri nodrošina pati vietējā vara. Kopējo parādu apjomu šī informācija, visticamāk, neietekmēs, taču ziņas būs precīzākas. Pašlaik apkures parādi tiek fiksēti dažas reizes gadā – uz

1. septembri, uz 1. janvāri un apkures sezonas noslēgumā. Ekonomikas ministrija informāciju salīdzina pēc savas metodikas, LPS – pēc savas, tālab tiks izstrādāta vienota metodika, lai nenotiktu datu interpretācija un abas institūcijas neskaldītu matus par to, kuram lielāka taisnība.

Kamēr ziema vēl nav ieskrējusies, LPS ir nākusi klajā ar iepriecinošu vēsti – vidējais parādu apmērs par siltumenerģiju pagājušajā apkures sezonā ir samazinājies visās pašvaldību grupās. Lielākais vidējā apkures parāda apmēra samazinājums ir pašvaldībās ar apkures lietotāju skaitu virs 500 – par 34,45 procentiem.

***

Siltuma tarifu top 10

Dārgākais siltuma tarifs Latvijā 2014. gada oktobrī

Siltumapgādes tarifi, EUR/MWh

SIA Lielvārdes Remte (Lēdmanē) 77,73

SIA Grobiņas siltums (Grobiņā) 73,42

SIA Lielvārdes Remte (Lielvārdē) 70,82

SIA Ikšķiles māja (Ikšķilē) 70,30

SIA Jūrmalas siltums (Jūrmalā) 69,02

A/s Olaines ūdens un siltums (Olainē) 68,60

SIA Cēsu siltumtīkli (Cēsīs) 68,37

SIA Ķekavas nami (Ķekavā, Rāmavā, Valdlaučos, Katlakalnā) 67,84

SIA Baložu komunālā saimniecība (Baložos) 67,57

A/s Mārupes komunālie pakalpojumi (Mārupes ciemā) 67,27

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija