Mazturīgos varētu atbrīvot no pacientu iemaksām

Veselības ministrija (VM) risina sarunas ar Pasaules banku, lai paplašinātu iedzīvotāju grupu, kuriem izmaksas par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensējamajiem medikamentiem sedz no sociālā drošības tīkla līdzekļiem. Pašlaik tikai trūcīgas personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksām.

VM, visticamāk, nākamnedēļ pēc saskaņošanas ar Finanšu un Tieslietu ministrijām iesniegs Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzēs atbrīvojumus no pacientu iemaksām, kā arī kompensējamo medikamentu izmaksu segšanu attiecināt uz plašāku iedzīvotāju loku. Šajā gadā sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai, sniedzot iedzīvotājiem atbalstu veselības aprūpes saņemšanā, paredzēti 24 miljoni latu. Līdz šim no sociālā spilvena naudas iztērēta pavisam neliela daļa, jo palīdzību var saņemt tikai trūcīgas personas. Tie ir cilvēki, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz 90 latu mēnesī. Pērn Latvijā šādu cilvēku skaits bija 144 000, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm šogad trūcīgo skaits sasniegs 200 tūkstošus. Nabadzīgu cilvēku skaits valstī ir daudz lielāks, jo sociālā riska situācijā ir arī personas, kurām ir lielāki ienākumi un kuras varētu saukt par maznodrošinātām. Tiesa, valstī nav viena noteikta maznodrošinātības līmeņa. Par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto līmeni, tas nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni. Katra pašvaldība to nosaka pēc saviem ieskatiem, sākot no 100 latiem, līdz pat minimālajai algai – 180 latu mēnesī – uz vienu ģimenes locekli.

VM plāno, ka personas, kuras atzītas par trūcīgām, kompensējamos medikamentus saņemtu par brīvu, bet iedzīvotājiem, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 150 latu mēnesī, būtu jāmaksā puse no pacienta iemaksas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais