Eiropas kino balvas dalīs Rīgā

Rīt Latvijas Nacionālajā operā pirmo reizi Latvijā notiks Eiropas Kinoakadēmijas (EKA) balvas pasniegšanas ceremonija, kurā tiks pasniegtas balvas uzvarētājiem 21 nominācijā. Par dažiem trofeju ieguvējiem jau ir izlemts un publiski paziņots, bet apmēram pusē nomināciju uzvarētāji taps zināmi tikai rīt.

Ideoloģiskās un estētiskās atšķirības

Lai gan Eiropā netrūkst dažādu kinofestivālu, ilgu laiku šajā kontinentā nebija, ja tā var teikt, «kino superprēmijas». Balva Fēlikss tika izveidota 1988. gadā kā savdabīgs atsvars ASV kinobalvai Oskars. Pirmo reizi balvas pasniegšanas ceremonija notika Rietumberlīnē. Vēl pirms Berlīnes mūra krišanas – 1988. gadā – Berlīne bija vēl vienas jaunas tradīcijas (togad tā notika tikai ceturto reizi) – Eiropas kultūras galvaspilsētas – titula nēsātāja, un Eiropas kino balvu pasākums tika iecerēts kā viens no gada centrālajiem notikumiem.

Interesants ir balvas nosaukuma stāsts – balvas idejas autori satikušies Kannās, tieši tajā laikā, kad slavenais Kannu starptautiskais kinofestivāls dalīja savus Zelta palmas zarus. Tikšanās notikusi kādā nelielā kafejnīcā, un rezultātā šīs iestādes nosaukums Fēlikss (laimīgais) izvēlēts par balvas nosaukumu. Atšķirībā no Oskara balva Fēlikss vīrieša veidolā nebija zeltīta, bet gatavota no bronzas uz misiņa postamenta. Tieši ārējā veidola kontrastam starp Oskaru un Fēliksu bija jādemonstrē prēmiju ideoloģiskā un estētiskā atšķirība. Kad pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū sāka plēnēt Fēliksa balvas prestižs, tā tika pārdēvēta par Eiropas Kinoakadēmijas balvu, pārmaiņas piedzīvoja arī tās veidols. Nu Eiropas kino galvenā balva ir slaida sieviete, taču vārda tai nav, lai gan vienubrīd briti uzstāja, ka to vajadzētu saukt par Diānu, aizsaulē aizgājušajai Velsas princesei par godu.

Ja amerikāņu Oskaram ir skaidri izteikti noteikumi filmām, kuras drīkst tikt nominētas, tad Eiropas Kinoakadēmijas balvai šādas precizitātes nav, arī filmas finansiālā veiksme nav kritērijs tās atlasei balvai. Biedri no tām 20 valstīm, kurās ir visvairāk no Kinoakadēmijas vairāk nekā 3000 biedriem (no Latvijas – tikai 14), nobalso par vienu nacionālo filmu, kura tiek iekļauta sarakstā. Sarakstu ar citām filmām papildina Atlases komiteja, kuras sastāvā ir Kinoakadēmijas valdes locekļi un īpaši aicināti eksperti, . Kad saraksts gatavs, biedri balso par filmām kategorijās Labākā Eiropas filma, Labākais Eiropas režisors, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais scenārijs.

Katru nepāra gadu Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija notiek Vācijā, lielākoties – Berlīnē, pārējos gados tā migrē pa visu Eiropu, ir notikusi Spānijā, Maltā, Polijā, Skotijā, Dānijā, Anglijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā.

Lielais piecnieks

Šogad par Eiropas kino prestižāko trofeju sacensība noris 21 kategorijā, diemžēl to vidū nav filmas no Latvijas. Jau zināmi vairāku nomināciju uzvarētāji, arī tas, ka franču jaunā viļņa režisore Anjēze Varda saņems balvu par mūža ieguldījumu, bet britu režisors Stīvs Makvīns (12 gadi verdzībā, Bads, Kauns) tiks godināts ar balvu Eiropiešu sasniegumi pasaules kinomākslā, savukārt Eds Gvinejs – Eiropas kopprodukcijas balvu Prix EURIMAGES. Nomināciju līderu vidū ir Lielbritānijā dzīvojošā poļu režisora Pāvela Pavļikovska filma Ida, kas jau saņēmusi balvu Toronto filmu festivālā un pretendē uz vēl vienu Eiropas balvu – LUX balvu, ko iedibinājis Eiropas Parlaments,. Zināms, ka Ida jau ir ieguvusi EKA žūrijas balvu un tās operatori Lukšs Žals un Rišards Lenčevskis atzīti par šā gada labākajiem savā kategorijā. Filmai ir iespējas triumfēt ne tikai kā Eiropas labākajai filmai, laurus var plūkt arī režisors, scenārija autors, abas galveno lomu aktrises.

No Idas daudz neatpaliek krievu režisora Andreja Zvjaginceva Leviatāns (četras nominācijas), kuras radošajā kontā jau ir atzinība Kannu starptautiskajā kinofestivālā (par labāko scenāriju) un liela ažiotāža fonā, ko radījusi filmas neizrādīšana tās dzimtenē Krievijā un izrādīšana neskaitāmos kinofestivālos pasaulē. Tā sanācis, ka filma Leviatāns dzīvi uz lielajiem ekrāniem sākusi septembrī Francijā, pēc tam citās valstīs Eiropā, bet vēl joprojām nav zināms, vai, kad un kādā variantā tā tiks demonstrēta Krievijā. Diemžēl arī Rīgas starptautiskajā kinofestivālā, kas nu jau finišējis, Leviatāns nebija redzams, lai gan tajā bija skatāmas vairākas no Eiropas Kinoakadēmijas balvai izvirzītajām filmām. Leviatāns var plūkt laurus galvenajā nominācijā – Eiropas filma 2014, savā kategorijā triumfēt var arī režisors, galvenās lomas atveidotājs un scenārija autori. Der piebilst, ka filmas režisoram Andrejam Zvjagincevam jau ir viena EKA trofeja – to saņēmis pirms teju desmit gadiem, kad viņa veidotā filma Atgriešanās triumfēja nominācijā Eiropas atklājums 2003.

Trīs nominācijas (labākā filma, režisors un scenārijs) ir šā gada Kannu kinofestivāla galvenās balvas Zelta palmas zars un auditorijas balvas ieguvējai, turku režisora Nuri Bildžes Džijlana filmai Ziemas miegs, un tikpat nominācijas – trīs – ir skandalozā dāņu režisora Larsa vfon Trīra veidotajai Nimfomānei. No tā sauktā lielā piecnieka jeb pretendentēm uz Eiropas filmas titulu divas nominācijas ir zviedru režisora Rūbena Ostlunda veidotajai Force Majeure. Kā atzinusi Eiropas Kinoakadēmijas direktore Marona Doringa, šogad nominācijās valda liela daudzveidība – ne tikai tematikā, bet arī filmēšanas veidā.

Kalniņa, Selecka un Terzens

Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Rīgā pulcēsies kinozvaigznes no visas Eiropas – Eiropas filmu veidotāji, Eiropas Kinoakadēmijas biedri, viesi, nominanti un uzvarētāji, apmēram 1000 viesu pulcēsies Latvijas Nacionālajā operā, vēl 500 kinoteātrī Splendid Palace, kur ceremonija tiks translēta tiešraidē. Ceremoniju atklās Eiropas Kinoakadēmijas prezidents Vims Venderss un EKA priekšsēdētāja Agneška Holanda, pasākumu vadīs Vācijas televīzijas raidījumu vadītājs, veidotājs un režisors Tomass Hermanss. Kino elites sabiedrībā ļauts piedalīties arī dažiem latviešiem – Rēzija Kalniņa pasniegs trofeju vienam no balvas uzvarētājiem 21 kategorijā; zināms, ka pie sveikšanas savu vārdu teiks arī ceļojumu raidījumu veidotāji Gustavs Terzens un Marta Selecka, latvisku noskaņu ceremonijā radīs čellu trio MeloM. Pašmāju skatītājiem, iespējams, lielāku interesi varētu raisīt fakts, ka laureātu sveicēju vidū būs arī leģendārā aktrise Līva Ulmane, kas iepriekšējā dienā būs pasniegusi balvu Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu Ivaram un Maijai Seleckiem, un arī slavenais komisārs no Rekša seriāla – austriešu aktieris Tobiass Moreti.

***

Eiropas Kinoakadēmijas balva

• Izveidota 1988. gadā kā viens no Berlīnes – tā gada Eiropas kultūras galvaspilsētas – notikumiem

• Pirmā ceremonija notika Rietumberlīnē

• Tradicionāli katru otro gadu notiek Vācijā (dažādās pilsētās), bet ceremonija notikusi arī Spānijā, Maltā, Polijā, Skotijā,

Dānijā, Anglijā, Francijā, Igaunijā un Itālijā

• Tiek dēvēta arī par Eiropas Oskaru; sākotnēji balva tika nosaukta par Fēliksu (Felix Awards)

• Šogad tiek pasniegta 27. reizi

• Par uzvarētājiem balso vairāk nekā 3000 Kinoakadēmijas biedru, viņu skaitā 14 no Latvijas

• Režisora Ivara Selecka veidotā pilnmetrāžas dokumentālā filma Šķērsiela (1988) ieguvusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā Labākā dokumentālā filma 1990, un pagaidām tā ir vienīgā Eiropas Kinoakadēmijas balva Latvijas kinematogrāfam

• Balvas pastāvēšanas vēsturē nomināciju skaits svārstījies no 15 līdz 25. Šogad tā tiek pasniegta 21 kategorijā, dažas no tām zināmas iepriekš, bet pārējās nominācijās uzvarētāji būs zināmi tiešraidē

***

27. Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominanti

Eiropas filma 2014

• Force Majeure

(Zviedrija/Dānija/Francija/Norvēģija)

Režisors un scenārija autors Rūbens Estlunds, producenti Ēriks Hemmendorfs, Marie Šelsone un Filips Bobē.

• Ida (Polija/Dānija)

Režisors Pāvels Pavļikovskis, scenārija autori – Pāvels Pavļikovskis un Rebeka Lenkeviča, producenti Ēriks Ābrahams, Pjotrs Žečola, Eva Pušinska un Kristians Hūsums.

• Leviatāns (Krievija)

Režisors Andrejs Zvjagincevs, scenārija autori Oļegs Ņegins un Andrejs Zvjagincevs, producenti Aleksandrs Rodņanskis un Sergejs Melkumovs.

• Nimfomāne, I un II daļa

(Dānija/Vācija/Francija/Beļģija)

Režisors un scenārija autors Larss fon Trīrs, producente Luīze Vesta.

• Ziemas miegs (Turcija/Francija/Vācija)

Režisors: Nuri Bildže Džejlans, scenārija autori Ebru Džejlans un Nuri Bildže Džejlans, producents – Zejneps Ezbaturs Atakans.

Eiropas komēdija 2014

• Karmina un Āmens (Spānija)

Scenārijs un režija: Pako Leons, producenti Pako Leons, Gislēns Baruā un Alvaro Ogistēns.

• Le Weekend (Lielbritānija)

Režija: Rodžers Maikls, scenārijs: Hanfi Kureiši, producents: Kevins Louders.

• Mafija nogalina tikai vasarā (Itālija)

Režija: Pjērfrančesko Diliberto, scenārijs: Mišels Astori, Pjērfrančesko Diliberto un Marko Martani, producenti: Mario Gianani un Lorenzo Mieli.

Eiropas dokumentālā filma 2014

• Īstais daudzums vardarbības (Dānija)

Scenārists un režisors Jons Bangs Karlsens, producenti Helle Ulstena un Jons Bangs Karlsens.

• Visuma pavēlnieks (Vācija/Austrija)

Režisors Marks Bauders, producenti Marks Bauders un Markuss Glāsers.

• Par cilvēkiem un karu (Francija/Šveice)

Scenārists, režisors un producents Lorāns BekjūRenārs.

• Romas apvedceļš (Itālija/Francija)

Režisors Džanfranko Rosi, scenārists Nikolo Baseti, producenti Marko Visalbergi un Karole Solive.

• Gaidot Augustu (Beļģija) Scenāriste un režisore Teodora Anna Mihaja, producenti Hanne Flipo un Antuāns Vermēšs.

• Mēs nākam kā draugi (Austrija) Scenārists, režisors un producents Hūberts Zaupers.

Eiropas režisors 2014

• Nuri Bilje Džiljans – Ziemas miegs

• Stīvens Naits – Loke

• Rūbens Ostlunds – Force Majeur

• Pāvels Pavļikovskis – Ida

• Paolo Virzi – Cilvēciskais kapitāls

• Andrejs Zvjagincevs – Leviatāns

Eiropas aktrise 2014

• Mariana Alvaresa – Ievainotā

• Valērija Bruno Tedeski – Cilvēciskais kapitāls

• Mariona Kotijāra – Divas dienas, viena nakts

• Šarlote Geinsbūra – Nimfomāne

• Agata Kuļeša – Ida

• Agata Trebuhovska – Ida

Eiropas aktieris 2014

• Brendans Glīsons – Golgāta

• Toms Hārdijs – Loke

• Aleksejs Serebrjakovs – Leviatāns

• Stellans Skārsgords – Nimfomāne

• Timotijs Spols – Misters Tērners

Eiropas scenārijs 2014

• Ebru Džiliana un Nuri Bildže Džiljans – Ziemas miegs

• Žans Pjērs un Liks Dardēni – Divas dienas, viena nakts

• Stīvens Naits – Loke

• Oļegs Ņegins un Andrejs Zvjagincevs – Leviatāns

• Pāvels Pavļikovskis un Rebeka Lenkeviča – Ida

Eiropas atklājums 2014

• 10 000 KM (Spānija)

• Režisors Karloss MarkessMarsets

• 71 (Lielbritānija)

• Režisors Janns Demandžs

• Burziņa meitene (Francija)

• Režisori Marī Amašukeli, Klēra Burgē, Samuels Teiss

• Cilts (Ukraina)

• Režisors Miroslavs Slabošpickijs

• Ievainots (Spānija)

• Režisors Fernando Franko

Jau zināmi uzvarētāji šādās kategorijās:

• Balva par mūža ieguldījumu

Franču jaunā viļņa režisore Anjēze Varda

• Goda balva Eiropiešu sasniegumi pasaules kinomākslā

Režisors Stīvs Makvīns

• Eiropas kopprodukcijas balva Prix EURIMAGES

Eds Gvinejs

• Eiropas operators – Prix Carlo Di Palma 2014

Lukšs Žals un Rišards Lenčevskis – Ida.

• Eiropas montāžas režisors 2014

Žistīne Raita – Loke

• Eiropas filmu mākslinieks 2014

Klauss Rūdolfs Amlers – Tumšā ieleja

• Eiropas kostīmu mākslinieks 2014

Nataša KērtisaNosa – Tumšā ieleja

• Eiropas komponists 2014

Mika Levi – Manā ādā

• Eiropas filmu skaņu režisors 2014

Joahims Sandstrēms – STARRED UP

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/12/eiropas-kino-balvas-dalis-riga