Uzturēšanās atļauju investīciju slieksnis daudziem ir par augstu

Pēc jauno noteikumu ieviešanas termiņatļauju iegādei, kas paredz nekustamā īpašuma iegādi vismaz par 250 000 eiro, tās vēlējušies saņemt vien 29 ārvalstnieki. Kritums ir milzīgs, un daļa ekonomistu un uzņēmēju to vērtē kā spieķu likšanu riteņos, jo liedz papildu investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Ja pērn Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) izsniedza 7353 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un vēl līdz šā gada 1. septembrim, kad stājās spēka jaunie noteikumi, kas paredzēja pacelt nekustamā īpašuma iegādes summu no 150 000 eiro uz 250 000 eiro, to skaits sniedzās pāri par 4000, tad trijos mēnešos saņemti vien 29 pieteikumi, skaidro PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze. Pašlaik īpašumi lielākoties tiek pirkti Rīgā, tās apkārtnē un Jūrmalā un lielākoties tos iegādājas pilsoņi no Krievijas un bijušajām PSRS republikām. Pašlaik gan daļa Krievijas pilsoņu atsakoties no TUA, jo mainījusies šīs valsts likumdošana un nodokļu politika pret tiem, kam īpašumi ir ārpus Krievijas robežām.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kur sprieda par šo jautājumu, finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma FIDEA eksperts Gundars Kuļikovskis pauda viedokli, ka TUA izsniegšana pret nekustamā īpašuma iegādi nevairo labklājību. Nerezidentu skaita kāpums veicinot mazāk produktīvo ekonomikas sektoru attīstību, piemēram, pakalpojumu un ēdināšanas.

Viņš uzskata, ka, veidojot imigrācijas politiku, vajadzētu likt lielāku uzsvaru uz nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību un piesaistīt speciālistus ar augstu kvalifikāciju.

Savukārt ekonomiste Raita Karnīte vērš uzmanību uz ekonomikas bremzēšanos, kam esot vairāki iemesli, tomēr viens no tiem – sliekšņa palielināšana investīcijām TUA iegūšanai. Pēc viņas ieskatiem, lēmumi tiek pieņemti bez jebkāda ekonomiska izvērtējuma politisku un emocionālu iemeslu dēļ: «Viņiem ir nauda, bet mums nav. Mums to naudu vajag. Kāpēc atteikties no tās? Ne jau visi, kas dzīvo uz austrumiem no mums, ir ienaidnieki.» Viņa nenoliedz, ka no TUA atļauju ieguvējiem ienākusī nauda ekonomikā nav milzīga un tomēr nozīmīga «gan būvniecības nozarei, gan tirdzniecībai, un tie visi ir arī nodokļi, kas papildina valsts budžetu».

Viņa ir pārliecināta, ka šai programmai jāturpina darboties, bet tam jānotiek kontrolēti. Turklāt ir skaidri jāapzinās šīs programmas mērķi un uzdevumi. Savukārt personu izvērtēšana būtu tiesībsargājošo iestāžu kompetence.

Arī a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris brīdina no pārsteidzīgas rīcības: ja Saeimā tiks pieņemts lēmums pret TUA izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, tā būtībā būs vēršanās pret tiem, kas ir neapmierināti ar pašlaik Krievijā notiekošo un vēlas izvest savu naudu no kaimiņvalsts un iegādāties īpašumus Latvijā, lai dzīvotu politiskā un ekonomiskā drošībā.

«Ar šāda lēmuma pieņemšanu mēs tikai izdarīsim pakalpojumu Krievijai, jo palīdzēsim nostiprināt tur valdošo pārliecību, ka Latvijā visi ir negatīvi noskaņoti pret krieviem. Tad varēs skaļi paziņot – ikviens var iegūt TUA Latvijā, tikai krievi nevar! Tā jau ir etniskā diskriminācija,» teic uzņēmējs.

Kā otru, ne mazāk svarīgu, argumentu a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs min to, ka nauda, kas Latvijā šajos gados tika investēta, iegādājoties nekustamos īpašumus, reāli strādājusi valsts labā: «Tā bija tiešā investīcija, ievērojams ieguldījums tautsaimniecībā.».

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/12/investiciju-slieksnis-daudziem-ir-par-augstu