Nākamā gada valsts budžeta projekts ir maksimāli izstrādāts tā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs, šodien, uzrunājot Saeimu, sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Premjerministre norādīja, ka šis ir sociālās un nacionālās drošības budžets, kas iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju.
"Ja salīdzinām valsti ar cilvēka organismu, tad valsts budžets ir mugurkauls, kas satur kopā - līdzsvarā visu valsts darbības ikdienas mehānismu," pauda Straujuma, piebilstot, ka budžeta projekts izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs.
Straujuma gan akcentēja, ka visas vēlmes uzreiz dzīvē nekad nav iespējams apmierināt, bet, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams soli pa solim uzdevumus sasniegt. Viņa pauda cerību, ka "mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi".
Būtiski uzdevumi ir ēnu ekonomikas apkarošana, tiesu sistēmas reformas, izglītības un veselības sistēmu pilnveidošana, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrāde un citi valsts attīstībai svarīgi jautājumi. "Tos pēc iespējas labāk īstenojot, mēs varam nodrošināt Latvijas un ikvienas ģimenes, ikviena cilvēka labklājības celšanu," sacīja politiķe.
Vienlaikus valdības vadītāja pauda, ka finansējuma pieaugumu izjutīs visas nozares. "Šoreiz mums bija iespējams izskatīt papildus 240 miljonu eiro sadalījumu nākamā gada budžetā. Tie iekļauj gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā," skaidroja Straujuma.
Viņa atgādināja, ka nākamgad minimālo algu paredzēts palielināt no 320 uz 360 eiro. Tas esot viens no veidiem, kā īstenot valsts stratēģisku attīstības mērķi - mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt no 2016.gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.
"Darba samaksa tiks paaugstināta kultūras, veselības aprūpes, zemāko instanču tiesu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbiniekiem, nodrošināti asistenta pakalpojumi personām ar invaliditāti - tie ir tikai daži piemēri no iekasēto nodokļu pārdales publiskajā sektorā zemāk atalgotajiem darbiniekiem," sacīja valdības vadītāja.
Viņa arī akcentēja, ka cilvēkiem ir jājūtas droši un stabili savā zemē un arī sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskākajām sastāvdaļām. Tādēļ ir paredzēts palielināt finansējumu Veselības ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai par 31,1 miljonu eiro. Šie līdzekļi tiks novirzīti pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, zemāk atalgoto medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai, kompensējamiem medikamentiem, ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai un stacionāro pakalpojumu palielināšanai.
Drošība ir arī aizsardzība, teica politiķe, piebilstot, ka nacionālā drošība arī nosaka valsts stabilitāti, tā dod pamatu labklājībai un investīcijām.
Viņa arī sacīja, ka nodokļu politikas jomā valdība piedāvā paredzamu, skaidru nākotni. "Bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas no 24% uz 23% valdība nepiedāvā veikt citas būtiskas nodokļu likmju izmaiņas. Jaunās valdības deklarācija ir vērsta nevis uz nodokļu likmju celšanu, bet uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu," teica Straujuma.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V) šo budžetu nodēvējis par nacionālās un sociālās drošības budžetu, kas vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu un drošības stiprināšanu.
Kā ziņots, Saeima šodien lems par nākamā gada valsts budžeta projektu, vidējā termiņa budžeta ietvaru un citiem saistītajiem likumprojektiem.