NBS atkal varētu vadīt Raimonds Graube
Reiz pabijis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā, brigādes ģenerālis Raimonds Graube atkal tiek minēts kā viens no atbilstošākajiem šim amatam. Šomēnes varētu sākt izskatīt iespējamos komandiera amata kandidātus, jo Jurim Maklakovam jūnijā beidzas pilnvaru termiņš.
R. Graubes karjera, par spīti neatbilstošajai izglītībai, bijusi ātra, spilgta un acīmredzot iespējama tikai tādā valstī kā Latvija, kuras neatkarībai un līdz ar to armijai nav ilgstošu, noturīgu tradīciju.
Pārmetumi par izglītību
Latvijas armijā cilvēkam ar profesionāli tehnisko izglītību ir iespējams izveidot maksimāli iespējamo karjeru padsmit gadu laikā, kā to paveicis R. Graube, Latvijas militārā pārstāvja statusā nokļūstot līdz NATO un Eiropas Savienībai. Nelabvēļi nekavējas atgādināt viņa sanitārtehniķa pagātni, darbu ražošanas apvienībā VEF, kaut arī, būdams jau nozīmīgos amatos, viņš ieguvis augstāko militāro izglītību dažādos kursos Latvijā, Nīderlandē, ASV un Lielbritānijā augstākā komandējošā sastāva un štāba vadības koledžā. Kādā komentārā internetā var izlasīt šaubas, "vai to var saukt par pilnvērtīgu augstāko izglītību. Ja ar augstāko izglītību mēs saprotam arī cilvēka vispārējo inteliģences līmeni un redzesloka paplašināšanu, tad kursi sniedz tikai profesionālās zināšanas, kas vadītājam ir par maz. Pat neskatoties, ka šie kursi ir nosaukti par universitātēm, akadēmijām vai institūtiem (militārajiem). Ja bulli nosauc par govi, tas nenozīmē, ka viņš sāks dot pienu".
Viens no kādreizējiem cīņubiedriem, pamatojoties ar R. Graubes atriebīgo raksturu, izvēlējās runāt anonīmi un raksturoja viņu kā cilvēku, kurš pārsteidzoši ātri kāpis pa karjeras kāpnēm, apsteidzot pat savus priekšniekus. "Viņš apzinājās savu neatbilstību ieņemamajam amatam, bet vienalga gāja uz amatu un statusu," atcerējās bijušais karavīrs. "Mēs neviens neesam spīdekļi," iebilst R. Graubes dienesta līdzgaitnieks Juris Dalbiņš, "ja valsti veido no nulles, tad, lai viena virsnieku paaudze izrotētu cauri bruņotajiem spēkiem, vajadzīgi 25 gadi. Mūsu kadri bija tādi, kādi bija, viņus nevar vērtēt klasiski. Mums bija jādien un jāmācās." Taču bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre, pie kura R. Graube pērn augustā viesojās privātā vizītē kopā ar citām augsta ranga militārpersonām, neuzskata, ka šāda karjera uzskatāma par lēcienu.
Šobrīd brigādes ģenerālis ir NATO integrācijas izpildsekretārs Aizsardzības ministrijā. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai šis amats netika radīts speciāli R. Graubem, V. Veldre nekavējoties atbild: "Tas bija ministra Lieģa apsveicams lēmums, ka paturēja darbā valsts labā izglītotu ģenerāli. Latvija nav tik bagāta, lai mētātos ar ģenerāļiem!"
Sausā no skandāliem
Jāteic, ka šaubas par R. Graubes ārzemēs gūto izglītību ne reizi vien bijis tas akmens, kuru kāds nomērķējis pret ģenerāļa pieri. Pirms vairākiem gadiem Saeimas deputāti pat lūdza toreizējo Valsts prezidenti atstādināt viņu no NBS komandiera amata, jo Speciālo uzdevumu vienībā tā dēvētās ģedovščinas dēļ gāja bojā karavīrs, bet pirms tam dienesta biedru nošāva cits kareivis. Vēstules rakstītāji apšaubīja R. Graubes spēju pildīt komandiera pienākumus, jo neesot skaidrības par to, kādas ir viņa zināšanas un izglītība, kas, iespējams, ir viena no lielākajām problēmām. Gods kam gods, R. Graube bija gatavs no amata atkāpties.
Savukārt 1998. gadā aizsardzības ministra vietas izpildītājs Guntars Krasts viņam kā zemessardzes komandierim izteica piezīmi par valsts līdzekļu nepietiekamu kontroli sakarā ar toreizējā NBS komandiera Jura Eihmaņa nelikumīgi risinātu dzīvokļa remontu. Tomēr īsi pēc tam, kad gaismā nāca fakts, ka remonts maksājis 43 000 latu no zemessardzes budžeta, viņa vietā NBS priekšgalā stājās R. Graube. To var izskaidrot ar politiku – izglītotu, pieredzējušu virsnieku nebija daudz, jo bruņotie spēki tika iztīrīti no bijušajiem padomju armijas virsniekiem.
Par spīti skandāliem, R. Graube līdz tam bija pirmais NBS komandieris, kurš šajā amatā pavadīja visu termiņu (1999. 01.–2003. 01.) un netika atstādināts.
Ieteikts pat prezidenta amatam
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā R. Graube sāka kā daudzi citi – nesasmērējis pagātni ar sarkanā virsnieka zīmogu, viņš 1991. gadā iestājās zemessardzē, bet 1998. gadā sāka pildīt šā formējuma komandiera pienākumus un kļuva arī par NBS komandieri. 2002. gada nogalē R. Graubem tika piešķirta brigādes ģenerāļa pakāpe, kas sakrita ar Latvijas aktivitātēm, lai iestātos NATO. Viņš bija gadījies īstajā laikā un vietā.
Nopietni vai pa jokam, bet presē starp Valsts prezidenta kandidātu vārdiem savulaik bija minēts arī R. Graube. Kāpēc viņš?
Kādreizējais NBS preses virsnieks Uldis Davidovs nosauc trīs, viņaprāt, būtiskākās R. Graubes īpašības: mērķtiecīgs karjerists ne sliktākajā nozīmē, Latvijas patriots un emocionāls cilvēks. "Kā cilvēkam tas nav slikti, bet kā vadītājam… reizēm likās, ka nevajag būt tik ļoti emocionālam," saminstinās U. Davidovs.
Uz R. Graubes patriotismu norāda arī J. Dalbiņš un V. Veldre. Raksturojot brigādes ģenerāli, netiek taupīta pat metafora "Latvija deg viņa sirdī", un tas neizklausās banāli.
Atbalsts ir
V. Veldre, tikko noklausoties jautājumu, zibenīgi izsper: "Profesionālis!" un apgalvo, ka R. Graubem ir liela autoritāte NBS un citu valstu armijās. "Viņam ir arī ienaidnieki – visiem labs nebūsi," atzīst eksministrs un uzskaita ministrijas izpildsekretāra plusus: pietiekami stingrs un prasīgs pret sevi un citiem, izteikti inteliģents, ar asu prātu un spēju pieņemt lēmumus. Starp citu, kā savu vaļasprieku R. Graube norādījis šaha spēli. "Nav baidījies pieņemt lēmumus, nedara to voluntāri, spēj uzklausīt citus," piebalso arī J. Dalbiņš. "Kādus lēmumus?!" sašutumā pagātni uzrok Neatkarīgās avots, "viņš baidījās no nepatikšanām, ar visiem tikai pa labam. Taktiskā līmenī bija gatavs strādāt, bet militārā plānošana viņam bija sveša. Daudzi lēmumi bija ne tikai pārsteidzoši, bet vispār netika pieņemti, jo viņš nezināja – kā." Karavīri R. Graubi dēvējuši par shēmotāju un kvadrātiņu zīmētāju. "Zemessardzes sprukstiņš, kurš kritiku uztver personiski," senu aizvainojumu acīm redzami nespēj aizmirst bijušais karavīrs.
V. Veldre toties saka – R. Graube arī tagad varētu būt labs NBS komandieris, tomēr varbūt lietderīgāk būtu augstākos virsniekus atstāt savos amatos un nerotēt – vismaz krīzes apstākļos…