ADVOKĀTU VIEDOKLIS: Cik droši ir klientu noslēpumi?

Vai Civilprocesā būtu ieviešams «advokātu process», kad tiesvedībā personu drīkst pārstāvēt tikai pati persona vai zvērināts advokāts, vai arī lietderīgāk ir turpināt pastāvošo praksi, kad vismaz pirmās instances tiesās pārstāvniecību drīkst veikt arī juristi bez advokāta statusa? Cik lielā drošībā klienta informācija ir juridiskajos birojos, un vai zvērināta advokāta statuss tiešām garantē konfidencialitāti?

Par labu līdzšinējās prakses saglabāšanai tiek piesaukti argumenti, ka juridisko biroju sniegtie pakalpojumi, kā arī klientu pārstāvniecība tiesā ļauj saglabāt konkurenci, un līdz ar to cilvēkiem ir iespēja izvēlēties savu interešu pārstāvi par sev pieejamu cenu. Otra puse argumentē, ka zvērinātu advokātu profesionālā kvalifikācija un procesa pārzināšana cita starpā nodrošina arī civiltiesisko strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Tomēr bez jautājuma par juridiskās palīdzības kvalitāti ir vēl kāda būtiska lieta – atbildība par klienta sniegtās informācijas konfidencialitāti. Ja zvērinātam advokātam klienta lietu glabāšanu noslēpumā prasa Advokatūras likums un advokātu ētikas kodekss, tad juridiskajiem birojiem – komercdarbības veicējiem šādu prasību būtībā nav. Zvērināts advokāts un advokātu Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētājs Lauris Liepa uzsver, ka tas ir principiāli svarīgs jautājums. «Ja palīdzību sniedz SIA juridiskais birojs, tad viss, ko klients pastāsta šim birojam, nākamajā mirklī var tikt ielikts kādā portālā vai citādi publiskots bez jel kāda atbildības pienākuma. Savukārt advokāts par līdzīgu nodarījumu riskē ar disciplinārsodu un savas darbības ierobežojumu, ko piemērotu advokātu profesionālā organizācija.» Publiskajā telpā izskanējušais juridisko biroju viedoklis gan vēsta, tik traki nav – saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu juridiskais birojs ir pakalpojuma sniedzējs patērētājam – savam klientam, un pēdējais par nekvalitatīvu pakalpojumu, tātad arī par konfidencialitātes pārkāpumu, var žēloties Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tomēr nekvalitatīva juridiskā palīdzība vai konfidencialitātes pārkāpums nav gluži tas pats, kas nekvalitatīvas zeķes, un diezin vai PTAC ķersies pie tādu lietu izskatīšanas kā, teiksim, ar kāda juridiskā biroja starpniecību praktizējoša advokāta ētikas normu pārkāpums. Tiesa, jau pati advokāta praktizēšana ar juridiskā biroja starpniecību ir rupjš advokāta darbības pārkāpums. «Ja advokāts izmanto komercsabiedrību palīdzības sniegšanai vai norēķinu attiecībām ar klientu, tas ir advokātu darbības noteikumu pārkāpums. Komercsabiedrības kā starpnieka iesaistīšana apdraud klienta intereses, jo advokāta un klienta attiecības vairs nav tik viennozīmīgas, kā būtu gadījumā, ja ir tiešs advokāta un klienta līgums,» skaidro Lauris Liepa.

Pēdējos gados laiku pa laikam nācies saskarties ar situācijām, kad, izmantojot juridisko biroju pakalpojumus, klients palīdzības vietā ieguvis vien solījumus. Piemēram, kāds Atmodas laikā labi pazīstams darbonis ar sava juridiskā biroja starpniecību ne vienam vien klientam solījis panākt viņu lietu izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Naudu klienti samaksājuši, bet līdz Eiropai nav tikuši līdz šai baltai dienai. Minētajam SIA – juridisko pakalpojumu sniedzējam – par to nav nācies uzņemties nekādu atbildību.

Zvērinātu advokātu padome advokāta praktizēšanu caur komercsabiedrībām uzskata par vienu no nopietnākajiem pārkāpumiem, par kuru pārkāpējs var pat tikt izslēgts no zvērinātu advokātu rindām. Diemžēl prakse rāda, ka šinī jautājumā padomei pret dažādiem pārkāpējiem ir duāla attieksme. Par to liecina plašu publicitāti guvušais skandāls ap advokāta Mārča Miķelsona vārdu. Lai arī minētais advokāts teju četrpadsmit gadu praktizējis caur SIA Neibergs un partneri, kurš vēlāk pārtapa SIA Miķelsons un partneri, kā arī, iespējams, izmantoja no klienta iegūto konfidenciālo informāciju, lai vēlāk vērstos pret šo pašu klientu tiesā, padome to nav uzskatījusi par pietiekamu pamatu disciplinārlietas ierosināšanai. Lauris Liepa norāda, ka šādās lietās, kas ieguvušas plašāku publicitāti, advokātu organizācijai ir pienākums precīzi novērtēt lietas apstākļus un skaidri paust nostāju, paskaidrojot, kāpēc advokātam tiek piemērots sods vai arī advokātu nesauc pie atbildības. Pretējā gadījumā sabiedrībai var rasties šaubas par to, ka advokāti nedrīkst rīkoties pretēji klienta interesēm, tiem ir jāsaglabā klientu uzticētā konfidenciālā informācija un tie nedrīkst rīkoties pretēji klientu interesēm.

Komercsabiedrību galvenais mērķis ir peļņas gūšana, savukārt Advokatūras likums nosaka – zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Zvērināta advokāte Ilze Krastiņa, kura ir arī viena no advokātu ētikas kodeksa izstrādātājām, uzsver – advokāts strādā par naudu, bet ne dēļ naudas. «Personas uzticība advokāta profesijai, advokātam, ir ļoti svarīga. Ja šīs uzticības nav, advokāta palīdzība paliek tikai deklaratīvā līmenī,» saka Ilze Krastiņa.

Pagaidām izskatās, ka advokāta Miķelsona iespējamam konfidencialitātes pārkāpumam Zvērinātu advokātu padome piekārusi birku – «caur komercsabiedrību veikts konfidencialitātes pārkāpums nav nekāds pārkāpums». Kur pazudis princips, ka zvērinātu advokātu darbība caur komercsabiedrībām nav pieļaujama, tā arī nav zināms.

TEKSTĀ KĀ IELAUZUMS:

Viedoklis

Ilze KRASTIŅA, zvērināta advokāte, viena no LR Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa autorēm:

– Advokāta konfidencialitātes pārkāpumam nevar būt noilgums, jo uzticība ir galvenais priekšnoteikums klienta un advokāta attiecībās. Konfidencialitātes ievērošana ir viens no būtiskākajiem punktiem kā advokāta darbību reglamentējošos LR likumos un Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā, tā Eiropas Advokātu profesijas pamatprincipu hartā un ES Advokātu ētikas kodeksā. Klientam jāvar uzticēties advokātam kā padomdevējam un kā pārstāvim, bet uzticības attiecības var pastāvēt tikai tad, ja advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir neapšaubāmi. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka jebkāda informācija, ko advokāts ieguvis, sniedzot juridisku palīdzību klientam, ir konfidenciāla un nav izpaužama trešajām personām ne juridiskās palīdzības sniegšanas laikā, ne pēc tam. Šis noteikums attiecas gan uz pašu faktu, ka zvērināts advokāts sniedz juridisku palīdzību attiecīgam klientam, gan uz citu informāciju, ko advokāts guvis juridiskās palīdzības sniegšanas laikā. ES Advokātu ētikas kodekss nosaka, ka konfidencialitātes pienākums nav ierobežots laikā.