Tieslietu ministram Marekam Segliņam (TP) tiks uzdots novērst visus juridiskos šķēršļus, kas varētu kavēt tūlītēju ieturēto pensiju daļu atmaksu, paziņojis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).
Kā aģentūru LETA informēja frakcijas "Jaunais laiks" (JL) sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota, partijas JL valde uzskata: kopš 2009.gada 1.jūlija ieturēto pensiju daļu atmaksa jāveic iespējami drīzā laikā.
JL valde šodien uzklausījusi Ministru prezidenta un finanšu ministra Einara Repšes (JL) ziņojumu par iespējamo ieturēto pensiju daļu atmaksas grafiku un finansējuma avotiem.
JL valde izteica atbalstu premjera un finanšu ministra izvirzītajam mērķim pensiju ieturēto daļu izmaksāt nekavējoties, nepieciešamo finansējumu rodot uz budžeta deficīta rēķina.
"Iecere izmaksāt ieturēto pensiju daļu nekavējoties ir apsveicama, un valdībai jāpieliek visas pūles, lai to īstenotu. Šis lēmums pierāda, ka Dombrovska valdība tur doto solījumu, un, pateicoties efektīvai valsts finanšu pārvaldībai, Valsts kasē šim mērķim līdzekļu pietiks. Ir svarīgi, lai neviens no politiskajiem spēkiem savu politisko interešu un ambīciju dēļ neliktu šķēršļus tam, lai vecākā gadagājuma cilvēki jau drīzumā varētu saņemt ieturēto parādu," norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Kā ziņots, arī finanšu ministrs šodien piedāvājis pensionāriem ieturēto pensiju daļu izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri. Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē līdzekļi šim mērķim ir pieejami, uzsver ministrs.
LETA jau ziņoja, ka šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru premjers paziņoja, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta provizoriska vienošanās, kas ļaus Latvijai Satversmes tiesas (ST) spriedumu tā dēvētajā pensiju samazināšanas lietā izpildīt uz šā gada budžeta deficīta rēķina.
Tā kā iepriekšējā vienošanās ar aizdevējiem paredzēja veidot 2010.gada budžetu ar maksimums 8,5% deficītu no iekšzemes kopprodukta, bet budžets tika apstiprināts ar 7,5% deficītu, tad nepieciešamie līdzekļi, lai pensijas tiktu izmaksātas pilnā apmērā, tiks ņemti no šīs starpības.
Jau otrdien, 12.janvārī, apstiprināšanai valdībā plānots virzīt nodomu vēstuli ar Starptautisko valūtas fondu un papildināto saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju.
Premjers uzsvēra: ja viss noritēs gludi, tad pilnas pensijas varētu tikt izmaksātas jau no 1.februāra.
Vienlaikus no Dombrovska teiktā noprotams, ka viņu māc bažas par Tieslietu ministrijas (TM) gaidāmo rīcību, jo tā mainījusi viedokli un pēta, vai, lai panāktu vienošanās izmaiņas ar starptautiskajiem aizdevējiem, nav nepieciešams Saeimas lēmums. ''Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri TM būs gatava nākt klajā ar juridisko analīzi,'' teica valdības vadītājs.
"Es ceru, ka TM nekavēsies un spēs arī dot jau šīs nedēļas laikā juridisko analīzi, kādā veidā šie dokumenti būs jāapstiprina vai citādā veidā jāsaņem Saeimas atbalsts šiem dokumentiem. Šeit mēs situāciju arī zinām - ir bijušā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) vēstule Eiropas Komisijai, kurā skaidri norādīts, ka TM uzskata, ka šāda forma - valdības vadītāja un finanšu ministra parakstīts saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju - nekādā veidā nepārkāpj Latvijas Republikas normatīvos aktus un ka nekāda papildu ratifikācija vai apstiprināšana, nosacījumi vai kāda cita darbība ar šo memorandu nav nepieciešama," sacīja Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka tagad TM viedokli ir mainījusi un daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri tā būs spējīga nākt klajā ar minēto juridisko analīzi.
Savukārt TM paziņojumā masu medijiem norāda, ka tā nav veikusi un neveic analīzi par ieturēto pensiju atmaksas kārtību un laiku, kā arī jautājums par pensiju atmaksu, par ko lēma ST, ir Labklājības un Finanšu ministrijas kopēja kompetence.
Ministrija apstiprina, ka tā pašlaik sadarbībā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem analizē ST spriedumu attiecībā uz Ministru kabineta pilnvarām slēgt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un to vai un kādā formā pirms šādas vienošanās slēgšanas nepieciešams Saeimas akcepts. Plānots, ka TM viedoklis tiks sagatavots līdz nākamās nedēļas sākumam.
Vienlaikus ministrija noliedz, ka tās lēmums varētu būt par iemeslu pensiju izmaksas kavējumam.
Pagaidām gan vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir panākta misijas līmenī, un savs gala lēmums vēl būs jāsaka Starptautiskā Valūtas fonda valdei un Eiropas Komisijai, taču, pēc premjera teiktā, līdz šim nav bijusi situācija, kurā misijas viedoklis atšķirtos no gala lēmuma.
Labklājības ministrijas aprēķini par finansēm, kas nepieciešamas ST sprieduma pildīšanai, liecina: ja pilnu pensiju sāks izmaksāt jau no 2010.gada februāra, tad papildus nepieciešami 110,9 miljoni latu. Savukārt, lai atmaksātu pensionāriem pienākošos naudu par periodu no 2009.gada jūlija līdz 2010.gada janvārim, nepieciešami 73,7 miljoni latu.