Savdabīgā latvju glemroka (viņi paši savu izpildīto mūzikas stilu dēvē par „glam & blues metal”) apvienība „Kiss Of The Dolls” izveidota tikai pirms četrarpus gadiem, 2009. gada sākumā, taču jau paguvusi izdot trīs CD („I Wanna Be”, „Metal Kiss” un „Kiss Of The Dolls & Friends”) un virkni singlu, mazo platīšu, videoklipu utt., kas bijis iespējams pateicoties grupas līdera Šekspīra uzņēmībai un arī finansiālajai rocībai.
Līdz šim „Kiss Of The Dolls” lielākoties rakstījušies Lapenrantas (Somija) „Astia – Studios” producenta Ansi Kippo aizgādā, bet jauno EP sagatavojuši tepat. Šo mazo platīti gan nevarētu pilnībā dēvēt par „Kiss Of The Dolls” darbu, jo tajā iekļauto sešu dziesmu ierakstā piedalījušies arī viesmūziķi, ne visas arī ir ar Šekspīra roku rakstītas, piemēram, slavenā „Pūt, vējiņi” jau nu pilnīgi noteikti ne...
PAR. Līdz šim labākais „Kiss Of The Dolls” darbs: iepriekšējos šausmīgi tracināja Šekspīra spiedzīgais vokāls (šīs grupas faniem tas gan laikam likās pats lielākais pluss), bet šeit viņš ar līdervokālu izpaudies tikai vienā dziesmā, turklāt arī tad par lietu – veltījumā Aivaram Brīzem „Mans draugs” (tajā ieskanas arī Elvisa Groduma balss). Dziesmā „Promises” negaidīti spēcīgi dzied Viktorija Plēpe, somiski melodiskajā „We And They” – Lolija Sprancmane (viņu gan pie mikrofona laist nevajadzētu...), Fēliksa Ķiģeļa un Ivara Sudmaļa dziesmā „Saindētā” – Jānis Buķelis, bet „Dzīvam būt” – Kaspars Vēvers no grupas „Pūķa gars”. Rezultātā skaņu materiāls stilistiski kopumā tomēr izklausās pēc „Kiss Of The Dolls”, taču - šis jau ir nopietni vērtējams rokenrols, individuālā meistarība šīs grupas vīriem vienmēr bijusi augstā līmenī. Jāpiebilst, ka pāris dziesmās ar savu ģitārvarējumu talkā nākuši arī tādi meistari kā Fēlikss Ķiģelis un pats Johnny Salamander.
PRET. Šekspīrs jau nebūtu Šekspīrs, ja kaut ko nepamanītos sačakarēt – nu, kam šajā diskā bija nepieciešams iekļaut „Pūt, vējiņi” apdari?! Ja vēl tā būtu ieturēta kārtīgā rokenrola versijā, tad saprotams, bet šis „kavers” diemžēl ir gaužām švaks un neizdevies.
Sandris Vanzovičs