Brīvdiena pareizticīgo Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai darba devēja izvēlei

Brīvdienai pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvprātīgai izvēlei, nevis valsts noteiktai svētku dienai, aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir dažādas reliģiskās konfesijas, tomēr augsto izmaksu dēļ nav iespējams visus šo konfesiju svētkus iekļaut likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".

LDDK jau iepriekš ir iestājusies pret ierosinājumu noteikt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, 7.janvāri, par oficiālu svētku dienu, pamatojot savu viedokli ar lielām izmaksām, kuras valstij sagādā katra papildu brīvdiena.

"Esošās ekonomiskās situācijas apstākļos, kad Latvijas mērķis ir "ekonomiskais izrāviens", katra papildu brīvdiena, kas par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, attālina mūs no izvirzītā mērķa," uzsvēra LDDK vadītāja.

Viņa piebilda, ka likums jau patlaban paredz risinājumu šādām un līdzīgām situācijām - Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir noteikts, ka, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

"Ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, LDDK aicina darba devējus individuāli vienoties ar darbiniekiem par risinājumiem šo un citu konkrētām sabiedrības grupām vai cilvēkiem specifisku svētku gadījumos, vienojoties par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot kārtējā atvaļinājuma laikā izmantojamu dienu, bezalgas atvaļinājumu vai vienojoties par citiem nosacījumiem," norādīja Meņģelsone.

Savulaik, spriežot par svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai, Ekonomikas ministrija (EM) aprēķināja, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, pamatojoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, papildu svētku dienas noteikšanai būtu ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem sešu miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām partijas "Saskaņa" ierosinājumu noteikt, ka 7.janvāris - diena, kad pareizticīgie un vecticībnieki svin Ziemassvētkus, - Latvijā ir jānosaka par brīvdienu.

Par šī likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 50 deputāti, kuri pārstāv gan opozīcijas, gan koalīcijas partijas, pret bija 19 parlamentārieši, tostarp nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāti, Raimonds Bergmanis (ZZS), Arturs Kaimiņš (LRA), Atis Lejiņš (V) un Veiko Spolītis (V). Vēl 13 koalīcijas deputāti balsojumā atturējās, bet četri parlamentārieši no dažādām partijām balsojumā nepiedalījās. Starp tiem, kuri nobalsoja "par", bija VL-TB/LNNK deputāts Ilmārs Latkovskis, kurš gan vēlāk skaidroja, ka balsojumā kļūdījies. Par kļūdu viņš informējis Saeimas Prezidiju.