Policija brīdina par viltotu eiro izplatīšanu lauku reģionu mazajos veikaliņos

© Scanpix

Pagājis jau gandrīz gads kopš Latvijā kā oficiālais maksāšanas līdzeklis lietojams eiro. Lai gan šobrīd viltojumu apmēri ir tik mazi, ka tie nekādā veidā nevar negatīvi ietekmēt Latvijas un ES ekonomisko stabilitāti, policija ir novērojusi jaunu tendenci – viltotās naudas izplatītāji arvien biežāk cenšas realizēt viltojumus lauku reģionu mazajos veikaliņos.

Kā jau iepriekš tas tika paredzēts, Latvijā viltoto eiro apmēri šogad ir pieauguši, bet tas ir tikai likumsakarīgi, jo iepriekš Latvijā nebija iespējams norēķināties ar eiro. Šā gada pirmajos desmit mēnešos Valsts policija ir konstatējusi 747 viltotas eiro banknotes un 273 monētas ar kopējo nominālvērtību 41 824 EUR.

Visizplatītākās ir 50 EUR banknotes – policija desmit mēnešos konstatējusi 399 viltojumus ar šādu nominālvērtību, tāpat salīdzinoši plaši izplatītas ir 20 EUR banknotes(200 gab.), taču 100 EUR banknotes bijušas vien 96.

Jau tagad redzams, ka, tuvojoties gada beigām, viltojumu skaits pieaug, turklāt ir parādījusies jauna tendence – blēži arvien biežāk viltoto naudu cenšas iesmērēt tirgotājiem mazajos veikaliņus, it sevišķi lauku reģionos, jo mazajos veikaliņos bieži nav iekārtas, ar ko pārbaudīt banknošu autentiskumu, tādēļ policija aicina mazos tirgotājus būt īpaši vērīgiem. Ja gada sākumā bija vairāki gadījumi, kad viltojumi bija ļoti nekvalitatīvi, tad šobrīd lielākoties tos ar neapbruņotu aci ir grūti atšķirt no īstām banknotēm.

Sagaidāms, ka nākamgad viltojumu izplatība varētu pieaugt vēl vairāk, jo eirozonai pievienosies arī Lietuva, līdz ar to Latvija robežosies ar divām valstīm, kurās oficiālā valūta būs eiro. Jāpiebilst, ka jau šā gada septembrī Valsts policijas Zemgales reģiona darbinieki Jelgavā aizturēja kādu 26 gadus vecu Lietuvas iedzīvotāju, kurš veikalā mēģināja norēķināties ar viltotu 50 eiro banknoti.

Latvijā

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.