Nedēļas nogalē ieplānotajam partijas Vienotība kongresam virspusēji būtu jārada iespaids par spēcīgu un stabilu organizāciju. Taču dziļākos slāņos arvien skaidrāk iezīmējas daudzās problēmas un domstarpības, kā arī briestošā līdera krīze, kas plosa partiju no iekšpuses.
Ilze VEĢE
Sestdien notiks ikgadējais partijas Vienotība kongress, kuram dots simbolisks nosaukums Augam Latvijas simtgadei. Kongress būs veltīts uzdevumiem, kas, gaidot valsts simtgadi, nākamajā četru gadu posmā veicami valsts izaugsmes un sabiedrības labklājības veicināšanai. Kongresa programmā viss kā vienmēr – klātesošos uzrunās partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un partijas domes priekšsēdētāja Sandra Kalniete. Taču aizkulisēs atsevišķi partijas biedri vīpsnā – kongress būs formāls un vairāk vērsts uz mediju uzmanības pievēršanu, lai radītu labklājīgas un spēcīgas organizācijas iespaidu, lai gan objektīvi partijā nebūt ne viss ir tik spīdoši.
Nepārvēlēšana esot teju neiespējama
Kongresa priekšvakarā vienkopus ir sakrituši vairāki partijai neglaimojoši skandāli, kas katrs gruzd kā neizrunāts konflikts. Neviennozīmīgais veids, kādā nepārvēlētā partijas vadītāja S. Āboltiņa nonāca 12. Saeimā, skandāls par iespējamo balsu pirkšanu par labu deputātam Dzintaram Zaķim. Tāpat arī deputāta Veiko Spolīša atrašanās smagā dzērumā pie auto stūres, politiķes Ingas Priedes klaji agresīvie izteicieni par homoseksuāļiem, kā arī eksministres Ilzes Viņķeles noairēšana Izglītības ministrijas parlamentārās sekretāres amatā. Turklāt pēdējā no gadījumiem nesmukums slēpjas tajā, ka pret I. Viņķeles virzīšanu augstajam postenim iestājās pašas partijas biedri, norādot uz kolēģes nekompetenci un pārāk agresīvo nostāju pret nozares pārstāvjiem. Aizkulisēs gan izskan norāde, ka piesauktie argumenti bijuši tikai kā iegansti, lai atspēlētos opozicionārei, kura jau ilgstoši mēģinājusi graut varas vertikāli partijā. Klīda pat baumas, ka I. Viņķele esot apbraukājusi reģionus, lai aģitētu balsojumam pret S. Āboltiņas pārvēlēšanu priekšsēdētājas amatā.
Vara nevar būt pašmērķis
Pati I. Viņķele sarunā ar Neatkarīgo pārmetumus kategoriski noraida, lai gan nenoliedz - partijā ir daudz domstarpību. „Personāliju ķīviņi rodas tur, kur ir domstarpības par saturu. Diemžēl šobrīd konceptuālas problēmas partijas iekšienē tiek reducētas līdz personālijām. Vienotība ir divus gadus augusi, tiekot pāri apvienošanās sāpēm un definīcijas meklējumiem. Taču šobrīd man vairs nav atbildes, kāpēc Vienotība ir vajadzīga Latvijas sabiedrībai? Kāda ir mūsu partijas pievienotā vērtība?” pauž I. Viņķele. Viņa arī norāda, ka: „Solvita Āboltiņa ir izcils taktiķis visā, kas saistīts ar varas noturēšanu. Šajā jomā Latvijas politikā viņai nav līdzvērtīga līdera. Taču vara nedrīkst būt pašmērķis. Un partija nav arī viena cilvēka īpašums,” savās pārdomās dalās politiķe, tiesa, piebilzdama, ka S. Āboltiņas nepārvēlēšana partijas vadītājas amatā ir teju neiespējama.
Šķeļ arī dažādā attieksme pret minoritātēm
To, ka atmosfēra partijā nav komfortabla, Neatkarīgajai apliecināja vēl vairāki Vienotības biedri, tostarp pieminot skandalozo ārlietu ministra Edgara Rinkeviča atklāsmi par seksuālo orientāciju. Ņemot vērā šī jautājuma pikanto dabu, vairāki politiķi savos spriedumos vēlējās būt anonīmi, tomēr neslēpa viedokli, ka Vienotības biedri esot sašķēlušies divās frontēs – vieni, kuri atbalsta E. Rinkeviča uzdrīkstēšanos, citi, kuriem šāda atklātība rada nepatiku. Vistālāk šajā jautājumā ir gājusi Vienotības politiķe, Kandavas novada nodaļas vadītāja un pašvaldības deputāte Inga Priede, kura sociālajos tīklos aizrunājās tik tālu, ka pēc tam bija spiesta sevi atsaukt no partijas valdes, bet tuvākajā laikā viņas rīcību vērtēs arī partijas Ētikas komisija.
I. Viņķele sarunā ar Neatkarīgo atgādināja, ka savulaik jau esot bijis precedents, kad politiķis zaudē deputāta mandātu homofobu izteicienu dēļ, tāpēc bijusī ministre vēlētos rosināt jautājumu par I. Priedes izslēgšanu no partijas kopumā.
Tikmēr citi Vienotības biedri oponē – atsevišķu politiķu pārliekā tolerance pret seksuālajām minoritātēm konservatīvākos kolēģos esot sākusi kaitināt un pat tracināt. Šī iemesla dēļ vairāki deputāti partijā jūtoties arvien neērtāk un nepiederīgāk.