Gatavojoties šīs nedēļas nogalē gaidāmajam kongresam, gaisotne partijā Vienotība esot kļuvusi «neciešama, pilna ar intrigām un žulti». Tā pašreizējo situāciju raksturo vairāki Neatkarīgās aptaujātie politiķi, atzīstot, ka pie vainas lielā mērā esot bijusī ministre Ilze Viņķele.
Ilze VEĢE
Lai gan jaunā izglītības ministre Mārīte Seile parlamentārās sekretāres amatā grasījās iecelt Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli, tomēr pēc pārrunām ar partijas vadību viņa šo lēmumu atcēla. Pati I. Viņķele dažas stundas pēc partijas valdes sēdes sociālajā tīklā twitter skarbi atzina, ka viņas norakšana ir bijusi «Inas Druvietes ultimāts par izstāšanos no partijas un draudi torpedēt Seiles darbu».
Nepārzina nozari
Pati bijusī izglītības nozares vadītāja I. Druviete nenoliedz, ka ir kategoriski iebildusi pret I. Viņķeles virzīšanu postenim, taču uzskata to par atklātu un godīgu rīcību. «Esmu privātpersona, drīz būšu partijas ierindas biedre, jo vairs nekandidēšu uz vietu valdē. Es paudu savu privāto viedokli, kas nekādā veidā nav uzskatāms par ultimātu. Es vienkārši nevaru būt līdzatbildīga par to, ka manas partijas vārdā tiek veikta izglītības sistēmas destrukcija, kas noteikti iestātos, ja Ilze Viņķele tiktu šajā amatā.» Lūgta paskaidrot tik asa vērtējuma iemeslus, I. Druviete neslēpj: «Ilzei Viņķelei piemīt ass, racionāls prāts, viņa ir bezkaislīga, un tas nebūt nav slikti. Taču nav pieļaujams, ka tik augstu amatu ieņem cilvēks, kurš nepārzina nozari un apriori ir negatīvi noskaņots pret visu, kas notiek sistēmā. Ilze Viņķele ir teikusi, ka nozare stagnē un nevēlas mainīties, lai gan pēdējā gada laikā ir noticis tieši pretējais.»
Klupšanas akmens – nekonsekvence
Tikmēr kuluāru sarunās vairāki Vienotības biedri atzīst, ka izglītības nozares cilvēki nevēlas savā virsvadībā redzēt politiķi, kura ir nekonsekventi mētājusies no labklājības uz veselības un tagad uz izglītības nozari. Tāpat partija Vienotība neesot gribējusi vadības grožus nodot politiķei, kurai savulaik tikušas piedēvētas ciešākas attiecības ar kādreizējo izglītības ministru Robertu Ķīli. Kā zināms, R. Ķīlis izpelnījās milzīgu akadēmiskās vides nopēlumu, jo vēlējās īstenot radikālas reformas. Tieši tāpēc Vienotības iekšienē pastāvot bažas, ka caur I. Viņķeli ministrijā atjaunosies R. Ķīļa ietekme.
Vaicāta par to, cik korekti ir iebilst pret esošās ministres M. Seiles izvēli, eksministre I. Druviete atzīst: «Esmu pret to, ka par ministriem tiek iecelti cilvēki, kuri nav politiķi un nav ievēlēti Saeimā. Tieši tāpēc uzskatu, ka, nebūdama partijas biedre, Mārīte Seile nepārzina to, kas pēdējos gados ir noticis augstākās izglītības sistēmā, kāds ir nozares noskaņojums un viedoklis. Vēlējos brīdināt Mārīti Seili no nepārdomātas rīcības.»
Apmātības varā
Tikmēr neoficiālās aizkulišu sarunās izskan daudz skarbāks situācijas raksturojums par partijas Vienotība iekšējo gaisotni. Starp I. Viņķeli un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu jau ilgstoši pastāv gruzdošs konflikts un cīņa par varu. Tieši tāpēc I. Druvietes viedoklis kļuvis par ieganstu, lai partijas vadītāja sāpīgi iedzeltu savai konkurentei. Jāpiebilst, ka tieši I. Viņķele esot bijusi tā, kura sakūdījusi Andreju Judinu kandidēt uz partijas Vienotība priekšsēdētāja amatu. Klīst baumas, ka I. Viņķele pat esot apbraukājusi reģionus, aģitējot balsot nevis par S. Āboltiņu, bet par citu kandidātu. Partijas biedri šo rosīšanos sauc par neadekvātu plosīšanos, kas robežojoties ar apmātību.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst: «Lai gan Solvitas Āboltiņas nepārvēlēšana ir maz ticama, tomēr līderis ir aizšauts. Partijas iekšienē otrais varas ešelons to jūt, tāpēc iekšējie strāvojumi pastiprinās. Tā Solvitai Āboltiņai nebūs viegla uzvara.»