Eksprokuroram Pilikseram pirmais klients – miljonārs Kokalis

Bijušais prokurors Edvīns Piliksers pēc darba pamešanas prokuratūrā uzsācis jurista un konsultanta darbu, tūlīt tiekot arī pie bagāta klienta – miljonāra, bijušā Ventspils pilsētas prokurora Valentīna Kokaļa.

Šis piemērs vedina domāt, ka, pateicoties zināšanām, sakariem un informācijas bagāžai, bijušie prokurori juridisko pakalpojumu tirgū ir ļoti pieprasīti.

Uzrodas intriga

Kad pagājušajā ceturtdienā aptuveni pusstundu pirms tā dēvētās Lemberga prāvas Tiesu nama kafejnīcā Abrenes ielā parādījās bijušais Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors E. Piliksers, klātesošajiem kļuva skaidrs, ka Tiesu namā viņš ieradies ne jau tikai baudīt rīta kafiju.

Savukārt E. Piliksera ierašanās tiesas zālē, kur notiek t. s. Lemberga prāva, un paziņojums, ka viņš uzņēmies juridiskās palīdzības sniegšanu V. Kokalim, kuram piemērots cietušā statuss, radīja nelielu intrigu, kas nedaudz atsvaidzināja mēnešiem ilgo mokoši garlaicīgo procedūru, kuru tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā sauc par rakstveida pierādījumu pārbaudi. Rakstveida pierādījumu pārbaude t. s. Lemberga prāvā pārsvarā izpaužas kā sējumos iekļauto dokumentu nosaukumu monotona nolasīšana. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, iepriekšējās Saeimas pēdējās darba dienās pat bija mēģinājums grozīt likumu, lai legalizētu šajā prāvā ieviesto procedūru.

V. Kokaļa pārstāvis aktīvi iesaistījās lietas izskatīšanā. Kad prokurors Juris Juriss lasīja 95. sējuma dokumentu nosaukumus, pēkšņi E. Piliksers piecēlās kājās un pauda lūgumu tiesai pilnībā nolasīt sējumā ietvertās ziņas par Aivara Lemberga veselības stāvokli, tajā skaitā ārstu diagnozes. Eksprokurors tiesai skaidroja, ka viņam kā juridiskās palīdzības sniedzējam ir svarīga šī informācija, jo viņam jāformulē tiesai viedoklis par kompensācijas apmēru, kas no A. Lemberga būtu pieprasāms par labu viņa klientam V. Kokalim. «Viena lieta prasīt kompensāciju no vesela cilvēka, cita lieta - prasīt no slima,» skaidroja E. Piliksers. Eksprokurors norādīja, ka viņam nebūtu nekas iebilstams, ja pats A. Lembergs izstāstītu tiesā par savu veselības stāvokli.

A. Lembergs atbildēja, ka viņš neredz racionālu pamatojumu, kādēļ gan V. Kokalim būtu nepieciešams zināt viņa veselības stāvokli.

Tiesa E. Piliksera lūgumu apmierināja daļēji, nolasot nevis detalizētu ārstu uzstādīto diagnozi, bet gan tikai to faktu, ka A. Lembergs no stacionārās ārstniecības iestādes - Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas - 2008. gada vasarā nodots ģimenes ārsta uzraudzībā.

Versija par lūgumu

Jāatgādina, ka sakarā ar sensitīvu datu - izziņu par A. Lemberga veselības stāvokli - iekļaušanu krimināllietas materiālos pirms dažiem gadiem notika visai skaļa tiesāšanās. Uzreiz pēc t. s. Lemberga krimināllietas materiālu izsniegšanas procesa dalībniekiem, tostarp cietušajiem, daļa no tiem parādījās plašsaziņas līdzekļos. Vēlāk izrādījās, ka prokurori J. Juriss, Jānis Ilsteris un Ilga Paegle krimināllietas sējumos, kas tika izdalīti kriminālprocesā iesaistītajām personām, bija iekļāvuši arī izziņas par A. Lemberga veselības stāvokli. A. Lembergs vērsās pēc palīdzības pie ģenerālprokurora ar lūgumu novērst sensitīvu datu izplatīšanu. Viņa lūgumu noraidīja, pamatojot, ka kriminālprocesa ietvaros prokuroru uzdevums nav rūpēties par kādas personas privātās dzīves noslēpuma aizsardzību. Tad A. Lembergs, lai aizstāvētu savas tiesības, vērsās pret trim prokuroriem un A. Gulbi ar civilprasību. Tiesa A. Lemberga prasību noraidīja, tomēr viņam vēl ir iespējas sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. To, visticamāk, apzinās arī prokurori. Tādēļ, lai izslēgtu pamatu A. Lemberga prasībām nākotnē par šo sensitīvo datu noplūdināšanu, iespējams, ar E. Piliksera palīdzību notika mēģinājums izprovocēt tiesu sensitīvos datus nolasīt atklātā tiesas procesā. Tad prokurori varētu dziļā nevainībā teikt, ka tiesa vainīga pie sensitīvo datu noplūdināšanas, savukārt A. Lembergam vairs nebūtu pamata vērsties pret prokuroriem.

Ieteikuši kolēģi

Sarunā ar Neatkarīgo E. Piliksers skaidroja, ka taktiskos lēmumus, kā tieši aizstāvēt klienta intereses kriminālprocesā, viņš pieņemot patstāvīgi. Ekprokurors neatklāja, kurš pirmais nācis klajā ar piedāvājumu iesaistīties t. s. Lemberga prāvā - viņš pats vai viņa bijušais kolēģis V. Kokalis. E. Piliksers gan noliedza, ka viņam ar V. Kokali būtu bijušas kopīgas darba gaitas prokuratūrā. Laikā, kad V. Kokalis bijis Ventspils prokurors, E. Piliksers strādājis par izmeklētāju. E. Piliksers pieļāva, ka V. Kokalim viņu kā juridiskās palīdzības sniedzēju ieteikuši bijušie kolēģi Ģenerālprokuratūrā. Pametot amatu, E. Piliksers rīkojis atvadu vakaru un saviem bijušajiem kolēģiem izdalījis vizītkartes, kurās atspoguļots viņa jaunais statuss: «Edvīns Piliksers - iepriekš - Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors - izpēte, konsultācijas, plāni, dokumentu projekti, pārstāvība krimināllietās un administratīvajās lietās.»

Jāatgādina, ka E. Piliksera pēdējā krimināllieta, kuru viņš izmeklēja un pēc tam tiesā uzturēja valsts apsūdzību, bija skandalozā digitālās TV krimināllieta. Šobrīd tajā turpinās tiesu debates.

Savukārt A. Lemberga lietā satura rādītājs nolasīts jau 100 sējumiem un atlicis to nolasīt vēl vismaz 102 sējumiem. Joprojām nav nopratināti visi apsūdzības liecinieki un līdz galam nav pabeigta cietušo, tostarp V. Kokaļa, pratināšana.