Demogrāfijas tendences rāda, ka agrāk vai vēlāk skolu sistēmai Latvijā būs jāsašaurinās, norādījis OECD pētnieks Marko Kols.
Pedagogu darba samaksas modeļa darba grupai Kols uzsvēris, ka Latvijā nepieciešams domāt par lielāku skolotāju skaita proporciju uz vienu skolēnu, jo pašreiz daudzās lauku skolās tas ir pat vairākas reizes mazāks, nekā vidēji Eiropā.
OECD pētnieks skaidroja, ka Latvijas izglītības sistēmas, tostarp pedagogu atalgojuma vājie punkti ir šaura un nepietiekama izpratne par skolotāja pienākumiem, kā rezultātā tiek neveiksmīgi identificēti skolotāju svarīgie pienākumi, piemēram, sagatavošanās, audzēkņu vērtēšana un konsultēšana. Tāpat esošais modelis nepilnīgi ievēro dažādas izglītojamo vajadzības.
Tāpat Kols uzsvēris, ka pedagogu atalgojuma aprēķināšana, kas Latvijā notiek pavisam neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma, rada neskaidrību un kavē efektīvu plānošanu.
Esošajā modelī trūkst efektīvas kvalitātes pakāpju integrēšanas, turklāt zemais atalgojums un zemais profesijas statuss nepiesaista darbam labākos augstskolu absolventus un profesionāļus. Kols uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem atalgojumiem Eiropā.
Pie pašreizējā modeļa trūkuma viņš minēja arī pašvaldību autonomiju, kas ne vienmēr spējot pareizi un adekvāti aprēķināt tai piešķirto naudu. Brīvība rada situāciju, kad par vienu darbu pedagogi saņem atšķirīgus atalgojumus, kas degradē principu "Nauda seko skolēnam".
Tomēr pašu modeļa pamatprincipu, kad līdzekļu sadalījums balstās uz skolēnu skaitu, viņš nosaucis par labu. Runājot par jauno pedagogu darba samaksas modeli, Kols norādīja, ka skolēnu skaita principam ir jāsaglabājas.
Obligāti būtu jānodrošina ātrāka skolēnu skaita noskaidrošana, tādējādi nodrošinot arī ātrāku finansējuma piešķiršanu. Tāpat ir jāpaaugstina minimālā alga, kā arī jāpaceļ maksimālās algas griesti. Atalgojums ir jāsaista ar kvalitāti, proti, jāsaista ar kvalitātes pakāpēm, uzsvēra Kols.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar darba grupu ir izstrādājusi divus jaunus pedagogu darba samaksas modeļus, pirmais no kuriem paredz esošā "Nauda seko skolēnam" modeļa pilnveidi, bet otrs - pāreju uz pilna laika darba slodzi.