Citadeles darījumu izmeklēs parlamentārā komisija

Saeima vakar apstiprināja parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu, kas pētīs bankas Citadele pārdošanas darījumu.

Komisijā no katras Saeimas frakcijas iekļauti pa diviem pārstāvjiem, un tas nozīmē, ka tajā strādās seši valdošās koalīcijas deputāti un seši opozīcijas deputāti. Ņemot vērā, ka opozīcijas deputāti nekādā veidā nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā par Citadeles pārdošanu, šāds sastāvs dod zināmas cerības, ka parlamentārā komisija nenodarbosies ar skandalozā darījuma piesegšanu.

Arī komisijas sastāvs izskatās gana kompetents. Tajā, piemēram, darbosies zvērināts advokāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa), bijušas baņķieris Mārtiņš Bondars (Reģionu apvienība), bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai), Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) u.c. Par komisijas vadītāju ievēlēts tika G. Kūtris.

Jācīnās par cenu

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciators Andrejs Elksniņš, atbildot uz jautājumu, kas konkrēti būtu komisijai jāizpēta, Neatkarīgajai pastāstīja: «Vispirms jāpanāk Citadeles pārdošanas līguma publiskošana. Komisijas uzdevums būs nodrošināt atklātību attiecībā uz Ministru kabinetā apstiprinātā līguma saturu un kritērijiem saistībā ar bankas pārdošanu. Slepenība rada iespējas manipulācijām.

Otrkārt, jāizpēta bankas pārdošanas cena. Pirms vēlēšanām politiķi nāca klajā ar solījumiem, ka banka tiks pārdota pēc vairāksolīšanas principa. Pēc vēlēšanām cena noslīdēja līdz 74 miljoniem eiro, un tūlīt pēc tam sākās komentāri, ka patiesībā šī cena arī nav fiksēta, jo tā ir atkarīga no kredītportfeļa likviditātes rādītājiem gada beigās, un tā varētu nokristies vēl par vairāk nekā desmit miljoniem eiro. Līdz ar to mūsu uzdevums pie tik neizdevīga pārdošanas nosacījuma panākt, lai cenas samazinājums, ja tāds būs, būtu pēc iespējas mazāks. Mūsu uzdevums ir nedot iespējas jaunajam investoram nekādā veidā manipulēt ar iespējamiem «caurumiem» kredītportfelī, ar iespējamiem bankas aktīvu novērtējumiem, kuri kalpotu par pamatu cenas samazinājumam.»

Galvenais faktors

«Treškārt, jāizvērtē nosacījumi, kurus uzņēmās Latvijas valsts, pārņemot Parex banku un saņemot Eiropas Komisijas atļauju valsts atbalstam ar nosacījumu, ka valsts kapitāla daļas ir jāpārdod līdz 2014. gada 31. decembrim. Svarīgi ir noskaidrot, cik valsts ir bijusi aktīva, komunicējot ar Eiropas Komisiju, lai vismaz vēl par pāris gadiem pagarinātu iespējamo bankas pārdošanas termiņu, kurš pašreiz lielā mērā ir noteicošais faktors, kas ietekmē bankas cenu. Proti, politiķi sludina, ka banka obligāti ir jāpārdod. Investoriem šādā situācijā ir iespējas manipulēt ar cenu, zinot, ka valstij nav citas iespējas.

Mēs pieprasīsim izsniegt dokumentus par komunikāciju starp Latvijas valsti un Eiropas Komisiju Citadeles jautājumā. Jau tagad varu pateikt, ka valsts šai ziņā ir bijusi kūtra, kaut gan tas nozīmē nepateikt neko. Valsts līdz šim izrādījusi bezspēcību un neieinteresētību saglabāt banku valsts īpašumā.»

Process aizdomīgs

«Ceturtkārt, mūs nepārprotami interesē bankas pārdošanas process: a) izvēlētie konsultanti un izdevumi konsultantiem; b) izdevumi masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem par veiksmīgu komunikācijas nodrošināšanu bankas pārdošanas sakarā, jo izmantotas PR aģentūras, kas saistītas ar Vienotību; c) Vienotības iekšējās cīņas par to, kuram pretendentam banka būtu jāpārdod.

Piektkārt, tā nepārprotami būs atsevišķu personu uzklausīšana par politisko ietekmi uz Privatizācijas aģentūras (PA) valdes atkāpšanos. Mēs izvaicāsim abus bijušos PA valdes locekļus par tiem kritērijiem, kādēļ viņi pieņēma mūsdienās tik varonīgu lēmumu atstāt savu amatu, paziņojot, ka bija iespējami labāki nosacījumi bankas pārdošanai. Pirms tam tieši PA vadītājs Ansis Spridzāns bija tas, kurš nodrošināja bankas pārdošanas tehnisko izpildījumu un katru reizi stāvēja blakus Straujumai, pamatojot publiski katra soļa nepieciešamību un saimnieciskumu, kā arī cenas atbilstību reālajai bankas vērtībai.

Sestkārt, akciju vērtība un valsts mērķis atbrīvoties no Citadeles akcijām ir jāanalizē arī saistībā ar otra akcionāra – ERAB – vēlmi šīs akcijas tomēr saglabāt savā īpašumā. Interesanti, par cik ERAB novērtē savus 25%? Šī informācija arī ļaus vērtēt to, cik Citadeles pārdošanas cena ir atbilstoša reālajai vērtībai.»

Meli, meli

Vaicāts, vai deputāts uzskata, ka valdība līdz šim melojusi tautai par Citadeles pārdošanas apstākļiem, A. Elksniņš teica: «Komunikācija, kādu valdība līdz šim ir īstenojusi saistībā ar Citadeles pārdošanu, neiztur nekādu kritiku. Visu informāciju gan par investoriem, gan par cenu mēs sākotnēji uzzinājām no plašsaziņas līdzekļiem. Tad valdība pirms vēlēšanām mēģināja teikt, ka tas tā nav, bet pēc vēlēšanām izrādās, ka ir vēl sliktāk, nekā raksta mediji. Tas, ka ir melots atsevišķos jautājumos – jā, tas tā tiešām ir, piemēram, par bankas cenu, par ģeopolitisko izvēli ¬– kas tas par ģeopolitisko investoru, kurš ienāk Latvijā tikai uz diviem gadiem?» retoriski vaicāja A. Elksniņš.