Ūdens un siltuma skaitītājus var nolasīt attālināti
Daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā Olainē, Dalbes ielā 6, iedzīvotāji sāk pierast pie jaunas sistēmas – ūdens un siltuma skaitītāju rādījumi tiek nolasīti no attāluma. Kāpņu telpā vēl ir saglabāta pasta kastīte, kur ielikt rādījumu pierakstus papīra formātā, tomēr drīzumā tā būs pagātne. Lielākā daļa iedzīvotāju atzīst, ka attālinātā rādījumu nolasīšana ir ērtāka un izdevīgāka.
Ēku apsaimnieko SIA Rīgas pilsētbūvnieks (RPB), un sadarbības līgums ar SIA RK Birojs paredz, ka RK Birojs par saviem līdzekļiem aprīko dzīvojamo ēku ar automātisko ūdens un siltuma patēriņa skaitītāju sistēmu. Šonedēļ Olainē bija ieradušies arī RK Birojs sadarbības pārstāvji no Dānijas, kas ražo un piegādā gan ūdens skaitītājus, gan alokatorus.
Mājas iedzīvotāja Ārija Auniņa uzskata, ka šī sistēma ir ļoti ērta, un priecājas, ka nebūs par apkuri jāmaksā kā citviet – sadalot kopējo maksu uz kvadrātmetriem. Viņai šķiet taisnīgāk, ka var maksāt pēc dzīvoklī reāli patērētā siltuma daudzuma un noregulēt sev patīkamāko temperatūras režīmu. Citādi viens īrnieks grib dzīvoklī 18 grādu, otrs – 22 grādu temperatūru.
Attālināta rādījumu nolasīšana nenozīmē, ka iedzīvotāji vairs nezinās, cik daudz ūdens vai siltuma viņi patērē. Dzīvokļos ir gan ūdens, gan siltumenerģijas skaitītāji, un informācija ir pieejama ne tikai katru mēnesi, bet to var noskaidrot kaut ik dienu. Dati tiek ievākti no katra dzīvokļa, un uz to pamata sastāda individuālu rēķinu. «Gan apsaimniekotājs, gan iedzīvotāji beidzot varēs neuztraukties par skaitītāja rādījumiem, viņiem tie nebūs jāraksta uz lapiņas un jānodod konkrētā termiņā,» saka RPB pārstāvis Ivo Kiršblats. Tagad Dalbes ielā 6 skaitītāju rādījumus sistēma nolasa vienlaikus visiem dzīvokļiem un tiek novērstas kļūdas, kad cilvēki ieraksta kādu nepareizu ciparu. Līdz šim īrnieki rādījumus nolasīja, kā kuram ienāca prātā – viens no rīta, otrs – dažas dienas vēlāk, un veidojās ūdens starpība starp dzīvokļos un mājā kopumā patērēto. Jaunā sistēma ir daudz precīzāka. Zudumi neuzrādās, jo virs nav neprecīzi nodotu rādījumu. RK Birojs pārstāvis Ritvars Kazāks novērojis, ka attālinātā rādījumu nolasīšana cilvēkiem liek rīkoties taupīgāk un siltumenerģijas patēriņš mājai nokrītas par vidēji 20–30% – efekts jūtams uzreiz. Viņš skaidro, ka par apkuri jāmaksā arī tad, ja dzīvoklī radiatori noslēgti. Tik un tā koplietošanas telpās, stāvvados u.tml. siltums tiek patērēts un nodrošināts, tāpēc 30% apmērā par to jāmaksā visiem. Radiatori tiek kontrolēti no attāluma, un operators nekavējoties konstatē, ja kaut kas ir noticis. Piemēram, patēriņš ir nulle. Pārvaldnieks pārbauda, kas noticis. Gadās, ka bērns spēlējoties ir nolauzis alokatoru.
R. Kazāks stāsta, ka firma jau divus gadus Latvijā uzstāda šādas skaitītāju sistēmas, pašlaik ir aprīkotas 50 ēkas. Skaitītāji un alokatori tiek piegādāti no Dānijas, bet datu uzglabāšana un apstrāde notiek Vācijā. Datu savākšana un uzturēšana, protams, maksā naudu, bet apsaimniekotājs vai dzīvokļu īpašnieki izlemj, kurš un kā par to maksā. Piemēram, var noteikt ikmēneša abonēšanas maksu. I. Kiršblats piebilst, ka Dalbes ielā 6 tie ir 80 eiro centi mēnesī no katra dzīvokļa. Pusotra līdz divu gadu laikā šī sistēma atmaksājas. Piemēram, 90 dzīvokļu māja Ādažos darbojas pēc šādas programmas, un divu gadu laikā tur uzstādītās iekārtas ir sevi atpelnījušas.
Piemēram, Dānijā lielākā daļa ēku ir aprīkotas ar skaitītājiem, kas ļāvis samazināt ūdens zudumus par 20–25%. Likumā vēl nav noteikts, ka ūdens rādījumi obligāti jānolasa attālināti, bet no 1. janvāra tāda prasība stāsies spēkā. Dānijā ir obligāta prasība dzīvokļos uzskaitīt tikai karsto ūdeni, un dāņi atzīst, ka Latvijā ūdens uzskaites sistēma ir pārdomātāka. Tagad viņi apsver iespēju kontrolēt arī aukstā ūdens patēriņu.