Jau vairākus gadus valsts budžeta tapšanas brīdī Latvijas pašvaldības cenšas panākt lielāku finansējumu savām vajadzībām, taču izskatās, ka arī 2015. gads nekļūs par pavērsiena punktu valsts un vietējo pašpārvalžu attiecībās. Sen prasītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale par labu reģioniem joprojām izskatās nesasniedzams mērķis, kura vietā valsts sola dotācijas dažām pilsētām un novadiem.
Sarunā ar Neatkarīgo Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Maija Pētermane apliecināja, ka LPS arī šogad aktualizē reģionu vēlmi saņemt lielāku proporciju no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Šogad runa ir par 83% no nodokļa ieņēmumiem, taču ideālā vēlamā proporcija būtu 86%.
Vieni no skaļākajiem šīs idejas aizstāvjiem ir galvaspilsētas un citu lielo pašvaldību vadītāji, jo pilsētām ar lielu iedzīvotāju skaitu ir jātērē milzīgi līdzekļi mazturīgo cilvēku atbalstam. Tieši tādēļ lielo pašvaldību vadītāji gadu no gada aktualizē negodīgo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp pašvaldībām un valsti. Ventspils pilsētas vadītājs Aivars Lembergs ir norādījis, ka pašpārvaldes, kuras ikdienā nodarbojas ar savu iedzīvotāju sociālo atbalstu, ir pelnījušas vismaz 86% no IIN ieņēmumiem, lai gan pašvaldības būtu priecīgas saņemt kaut vai tikai par 1% vairāk nekā pašreiz, proti, 81%, nevis 80% kā tagad.
Taču valsts līdzīgi kā vairākus iepriekšējos gadus nesteidzas atsaukties pašvaldību lūgumiem. Tā vietā, lai palielinātu visu pašvaldību ienākumus, Finanšu ministrija, gatavojot nākamā gada budžetu, ir piedāvājusi mainīt pašvaldību finanšu fonda sadalījumu starp republikas pilsētām un novadiem no pašreizējiem 47% un 53% uz attiecīgi 48% un 52% par labu lielajām pilsētām. Tāpat ir paredzēta papildu dotācija četru republikas pilsētu pašvaldībām ar viszemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Šīs pilsētas ir Liepāja, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils. Tāpat valsts sola papildu dotācijas novadu pašvaldībām.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzskata, ka valstij būtu ar pašpārvaldēm jādalās ne vien ar IIN ieņēmumiem, bet arī ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt Rīgas domes vadība jau ilgstoši sūkstās par sabiedriskā transporta problēmām. Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzskata, ka valstij būtu jāpalielina atbalsts Rīgas satiksmei, pretējā gadījumā ir iespējama braukšanas maksas palielināšana. Pēc A. Amerika vārdiem, nākamajā gadā Rīgai esot iezīmēti ieņēmumu bāzes apmēram 19 miljonu eiro zaudējumi, tādēļ Rīgas sabiedriskā transporta cenu palielinājumu nevarot izslēgt.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma strikti ir likusi manīt, ka pašvaldības uz īpaši lielu valsts pretimnākšanu nevar cerēt. No premjerministres teiktā var noprast, ka uz papildu līdzekļiem sabiedriskajam transportam Rīga īpaši var necerēt. IIN pārdale par labu pašpārvaldēm būtu izdevīga tikai turīgajām pašvaldībām – Rīgai, tai piegulošajiem rajoniem un pāris lielākām pilsētām. Tieši tādēļ valdība piedāvā nevis mainīt proporciju, bet gan mērķētāku atbalstu, uzskata premjerministre.